Dzimtu apvienošanās un Spānijas izveidošanās
1469. gads ir nozīmīgs Spānijas vēstures turpmākajā attīstībā. Šajā gadā tika noslēgtas laulības starp Ferdinandu no Aragonas un Izabellu no Kastīlijas, kurus pāvests Aleksandrs VI nosauca par "katoļu monarhiem". Šīs laulības iezīmēja Spānijas politisko apvienošanos, kura beidzās 15. gadsimtā. 1478. gadā Ferdiands un Izabella tika uzņemti baznīcas tiesā. Viņi uzsāka inkvizīciju, kuras mērķis bija nodrošināt katoļticības tīrību. Līdz ar to sākās ebreju un musulmaņu vajāšana, vēlāk arī vajāja protestantus. Vairāki tūkstoši iedzīvotāju tika turēti aizdomās par ķecerību un tika spīdzināti. 1492. gadā inkvizīcijas vadītājs dominikāņu mūks Tomaso Torkvemada pārliecināja Ferdinandu un Izabellu, ka visā valstī iedzīvotāji vēl nav pievērsušies kristietībai.
15. gadsimta beigās Spānija, redzot Portugāles panākumus, arī izvērsa aktivitātes Atlantijas okeānā. 1492. gadā spāņu eskadra Kristofora Kolumba vadībā sasniedza Bahamu salas (San Salvadoru), Kubu un Haiti. Nākamajās ekspedīcijās spāņi sasniedza Puertoriko, Mazās Antiļu salas, Jamaiku, Trinidadu un Centrālamerikas piekrasti. No 1499. līdz 1504. gadam Centrālamerikas piekrasti pētīja un apguva Amerigo Vespuči vadītā ekspedīcija. …