Eiropas lielās revolūcijas un Eiropa pēc Vīnes kongresa

Itālijas apvienošana
Pēc Vīnes kongresa Itālija palika sadalīta. Itāliešu nacionālisti sāka veidot slepenas biedrības cīņai par vienotas valsts izveidi.
1848. gada revolūcijas laikā itālieši mēģināja atbrīvoties no austriešu virskundzības. Revolūcija iesākās ar sacelšanos Sicīlijā, Palermo, un izplatījās tālāk uz ziemeļiem.
Pēc sīvas un neatlaidīgas cīņas pret Austriju 1870. gadā valsts apvienošana bija pabeigta.
Vācijas apvienošana
1806. gadā beidz pastāvēt Vācu Romas impērija. Pēc Vīnes kongresa izveidoja Vācu savienību, taču Vācijas sadrumstalotība saglabājās.
Valsts izveides problēmu neatrisināja arī 1848.-1849. gada revolūcija.
1862. gadā par Prūsijas kancleru kļuva Oto fon Bismarks, kurš ar militāra spēka palīdzību uzsāka Vācijas apvienošanu.
1871. gadā proklamēja Vācijas impēriju un par tās ķeizaru kronēja Vilhelmu I.

Krievija
Aleksandrs I (1801-1825) savas valdīšanas sākumposmā centās ierobežot zemnieku pirkšanu un pārdošanu, valsts zemnieku dāvināšanu privātpersonām, atļāva muižniekam atbrīvot zemniekus ar zemi pret izpirkumu.
Tika uzlabota valsts pārvalde.
Pārmaiņas notika arī izglītībā- zemāko slāņu bērniem bija paredzētas draudzes skolas pie baznīcām, sīkpilsoņu bērniem- apriņķa skolas pilsētās. Durvis vēra universitātes Viļņā, Kazaņā, Harkovā, Pēterburgā.
1802. gadā tika atjaunota Tērbatas universitāte.
Militāro apmetņu izveide.
Dekabristi- liberāli noskaņoti krievu muižnieki.
1816. gadā grupa virsnieku izveidoja slepenu organizāciju „Glābšanas savienība”.
…