Eiropas Savienības tiesības. Eksāmena atbildes uz 70 jautājumiem

1 .Eiropas tiesību rašanās un attīstība. Eiropas Savienība likumdošanas
priekšmets.
2.Eiropas tiesību objekti un subjekti. Eiropas Kopienu tiesības un Eiropas
Savienības tiesības.
3. Kopienu izveides ekonomiskie un politiskie priekšnoteikumi.
4.Eiropas ogļu un tērauda kopienas izveidošana.
5. EOTK darbības pamatmērķi un EOTK institūcijas.
6. Eiropas Ekonomikas Kopienas izveides mērķi un darbības uzdevumi.
7. Eiropas Atomenerģijas kopienas izveides nepieciešamība.
8. Kopīgais un atšķirīgais EOTK, EEK un Euratoma darbībā.
9. EP, EDSO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vieta un loma integrācijas procesos Eiropā.

10. Vienotais tirgus- Eiropas integrācijas pamats.
11. Galvenās Vienotā tirgus sastāvdaļas- brīva preču, pakalpojumu, personas un kapitāla kustība.
12.Kopējā tirgus pamatpolitikas- kopīgā lauksaimniecības, konkurences, transporta, ekonomiskā un sociālās kohēzijas politikas.
13. Kopienu politikas tirdzniecības, kultūras, zinātnes un tehnoloģiju jomās raksturojums.
14. Asociēto valstu un kandidātvalstu statuss.
15. Vienotā Eiropas akta izstrādes priekšnoteikumi un mērķi.
16. ES ideja un LES noslēgšana un raksturojums.
17. ES trīs pīlāri.
18. Eiropas Savienības tiesiskais statuss.
19. Kopienu un ES tiesiskās atšķirības.
20. Eiropas Savienības pilsonība.
21. Eiropas Savienības pilsoņa tiesības.
22. Ekonomiskās un monetārās savienības izveide.
23. EMS konverģences kritēriji.
24. Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) : ieviešanas priekšnosacījumi un mērķi.

25. KĀDP sadarbības mehānisms un kopējā rīcība politikas ietvaros.
26. Sengenas vienošanās un tās realizācija.
27. Eiropas kopienas paplašināšanās un paplašināšanās posmu raksturojums.

28.EK paplašināšanās tiesiskais pamats un reglamentējošie pamatdokumenti.
29. Latvijas pievienošanās process ES.
30. EK tiesību daba un ES tiesību kā tiesību nozares raksturojums.
31. ES tiesību principi, to raksturojums un piemērošanas īpatnības.

33. EK tiesības, EK tiesības un starptautiskās tiesības, EK tiesības un nacionālās tiesības.
34. ES tiesību avoti un to klasifikācija.
35. Primārie tiesību avoti.
36. Sekundāro tiesību vispārējās pazīmes un to klasifikācija.
37. ES normatīvo aktu klasifikācijas problēmas un tiesību aktiem izvirzāmās prasības.
38. ES institucionālās sistēmas rašanās un attīstība.
39. ES un EK institucionālo sistēmu atšķirības.
40.ES Padome un tās institucionālais raksturojums.
41.Varas dalīšana ES institucionālajā sistēmā. Institucionālās sistēmas attīstības perspektīva.
42. ES Padome un tās tiesiskais statuss.
43. ES Padomes pilnvaras, darba kārtība un attiecības ar citām ES institūcijām.
44.Eiropas Parlamenta vieta un loma ES institucionālajā sistēmā, Eiropas Parlaments statuss varas dalīšanas sistēmā.
45.Eiropas Parlamenta izveides kārtība, tā skaitliskais sastāvs pēc valstīm' un sadalījums pēc frakcijām.
46. Eiropas Parlamenta darba kārtība, tā organizācija.
47. ES Ministru Padome, tās juridiskais statuss un loma ES institucionālajā sistēmā. ■ ■■
48. ES Ministru Padomes sastāvs un tās loma dalībvalstu nacionālo interešu paušanā.
49. ES Ministru Padomes darba kārtība un lēmumu pieņemšanas un izsludināšanas kārtība.
50. Vienbalsīga lēmuma pieņemšana un Luksemburgas protokols. Vienkāršais vairākums un kvalificētais vairākums.
51. Pastāvīgo pārstāvju komiteja ( COREPER- COMITEE des REPRESENTANTS PERMANENTS ). Padomes komisijas un darba grupas.
52. ES prezidentūra.
53. Eiropas Komisija, tās juridiskais statuss un loma ES institucionālajā sistēmā.
54.Komisijas sastāvs, komisijas locekļa statuss. Komisijas institūcijas.
55. Komisijas izveides kārtība un tās pilnvaras.
56. EJ Tiesa, tās nepieciešamība un loma EK.
57. EJT sastāvs, formēšanas kārtība. Tiesas vispārējās pilnvaras un uzdevumi.

58. EJT izskatāmo jautājumu veidi, to ierosinātāji.
59. Pirmās instances tiesa un tās pilnvaras.
60. ES finansu iestādes.
61. 251.p. (bij.l89.b.p.) procedūra.
62. 252.p. (bij.189.cp.) procedūra.
63. Amsterdamas līgums, tā juridiskais pamats un galvenie mērķi.
64. „ Divu ātrumu Eiropa". Lisabonas konference un Nicas līgums.
65. Kopenhāgenas kritēriji un pievienošanās process ES.
66. Eiropas tiesību pārkāpumu novēršana.
67. Brīvas darbaspēka kustības un sociālās politikas tiesiskais regulējums ES.
68.Preču , pakalpojumu un kapitāla brīvas kustības tiesiskais regulējums ES.
69. EK administratīvās tiesības.
70. EK civiltiesiskā atbildība.
































1. Eiropas tiesību rašanās un attīstība. Eiropas Savienība likumdošanas priekšmets.. ET vēsture sākas ar Epad.rašanos 1949.g., un vēlāk ar trīs E kopienu nodibināš.-E tērauda un ogļu kopienas (1951.), E ekonomiskās kopienas(1957) un eiroatoma kopienas (1957). Svarīga ET attīst. Robeža ir minēto trīs kopienu apvienoš. ES(1992) un tās nopietnai reformai (1997). ET regulē starpvalstu attiec. pēta pašu integrāc. procesu. analizē paveikto, rada integrāciju. Savu lomu ET attīst.spēlē arī citas pēdējā es. radušās starptautiskās organizāc. Kontinentā ET attīst. Proc. Ir atrastas atbildes uz daudziem sairežģīt. tiesisk.jaut. un tās arī ir aprobētas praksē, uzkrāta nenovērtējama pieredze. Plaskā noz. ET ietver visu E organiz.ties. kā ES, NATO, RietumE Savienības. ekonom. sadarbības un attīst. oganizāc., E droš.un sadarb.organizāc u.c. ET priekšmets-integrāc. Process, kaut gan pašas ties. ir šīs integr.produkts. Integrāc.. tulkoj.no latīņu val.nozīmē veseluma atjaunošana. ET sastāv no 3 blokiem: l.E kopienu un ES izveide un attīst. 2. ES ties.raksturoj.un avoti. 3. ES institucion.sist. Eties.pētiš.priekšm.-integrācija.

2.Eiropas tiesību objekti un subjekti. Eiropas Kopienu tiesības un Eiropas Savienības tiesības. ET objekts - savien. dalībvalstu interešu saskaņošanas tiesiskā reglamentāc. ET subi.- dalībvalstis, trešās valstis, starpt. org., Ekopienas, dalībv.jurid.un fiz.pers.un citu Vjur.un fiz pers. EK ties.-šaurāks jēdziens, ka ES ties, jo kaut arī ES ties.regulē ekonomiku un vēl citas nozares (ārlietas un drošībastieslietas un iekšlietas), tad EK ties.regulē tikai ekonomiku. ES ties. - savienības ietvaros radītas ties. ES ties. radās ar integrāc. proc. uzsākš. No 1951. gada nostabizējuša kā starptaut. ties., bet nav tīri starptaut. ties. ES ties.iedarbojas uz Nac. ties. - konkrētāka pielietoš. Pazīmes, kas raksturo ES ties.: 1.)šo ties. tieša piemērojamība- EK tiesu lēni. (piemēroti tieši katrā dalibv. un nav nepiecieš likumdoš.), 2) vispārobl.-gan valslij, gan pers. (neviena dalībv. nevar atteikties pildīt lēmumus pamatojoties uz to, ka cita dalībv. tos nepilda).3) pārnacionālisms. Dalibv. - ES ties. attālinās no starpt. ties. un līdzinās Nac. ties., regulē ties. konkrētāk nekā starptaut ties.. start. ties.- starpt raksturs atsaucās uz starpt. Organizācijām.

3. Kopienu izveides ekonomiskie un politiskie priekšnoteikumi.
Otrā pasaules ( kara darbība nopostīja lielu dalu E. industriālās bāzes. Radās nepieciešamība atjaunot Rietumeiropas valstu materiālo un garīgo dzīvi pēc kara. Tā kā Vācija pēc kara ir okupēta, sadalīta, tai ir nepieciešams atjaunot savu demokrātiskas valsts statusu un ekonomiku, tad tai bija pieņemama Robēra Šūmaņa deklarācija, kurā bija izteikts priekšlikums izveidot pārnacionālu uzraugošu organizāciju, kas uzraudzītu Francijas un Vācijas ogļu un tērauda rūpniecību - tas nozīmē arī to, ka ogļu un tērauda rūpniecība ir arī kara rūpniecība un to vajag pārraudzīt, lai nesāktos jauns karš. Varētu teikt, ka E. ekonomiskā un zināmā mērā arī tās politiskā integrācija uzsākās tieši ar iekšējā tirgus izveidošanu ogļu un tērauda ražošanā. Kopienas tika veidotas arī ar mērķi, lai E. nekļūtu atkarīga no ASV un PSRS. Pēckara periodā EK uzdevums bija miera saglabāšana, apvienojot uzvarētos un uzvarētājus, kas ļautu sadarboties ievērojot vienlīdzības principu. Kas arī paralēli drošības jautājumiem, bija nepieciešams atjaunot ekonomisko situāciju katrā suverenā valstī.

4.Eiropas ogļu un tērauda kopienas izveidošana.
09.05.1950. nāca klajā Robēra Šūmana deklarācija, kurā bija izteikts priekšlikums izveidot pārnacionālu uzraugošu organizāciju, kas uzraudzītu Francijas un Vācijas ogļu un tērauda rūpniecību. Līgums par E. ogļu un tērauda kopienas izveidošanu tika parakstīts Parīzē 21.04.1951, ko parakstīja Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luxemburgas, Nīderlandes VFR pārstāvji - ārlietu ministri. Līgumu bija nepieciešams apstiprināt šo valstu parlamentos. Ratifikācijas process ievilkās, jo tas bija pirmais tādas apvienošanās mēģinājums. Līgums stājās spēkā 01.07.1952., ar kuru tika nodibinātas 4 iestādes - Augstākā iestāde, Kopējā asambleja, Sevišķā ministru komiteja un Tiesa, kas darbu sāka 10.08.1952. EOTK darbības pamatā bija 3 principi: kopējs tirgus; kopējs mērķis; kopējas institūcijas.

5. EOTK darbības pamatmērķi un EOTK institūcijas.
EOTK izveidota 1951. Parīzē. Darboties sāk 1952. Pēc 2. Pasaules kara, lai Eir.būtu ietekme un ASV nediktētu noteikumus, bija izteikts priekšlik.izveidot pārnacionālu organizāc.,kas uzraudzītu Fr. Un Vācijas ogļu rūpniecību. Tas viss tika darīts, lai novērstu jaunu karu Vācija pēc kara tika sadalīta un, lai atjaunotu tās ekonom.un atgrieztu demokrāt. valstu vidū tika izveidota EOTK-visas V.,kas vēlējās, varēja iestāties Deklarē īpaši šo atvērtību, iesaistās Beļģija, Nīderlande, Luxemburga un Itālija, kuras mērķis ir atjaunot savu ekonom.un būt līdzvērtīgai citām valstīm. Mērķi- radīt vienlīdz. darba spēka konkurenci. EOTK: institūcijas:l) Augstākā iest. (no katras dalīb V. viens pilsonis, varēja pieņemt 3.veidu dok.-lērn., kas oblig. V., rekomendāc., kas oblig. mērķa daļā, slēdzieni, kas ir ieteikuma rakstura). Amatpers. pārstāv nevis V., bet kopienas interes. 2)Spec. ministru padome (izveidota, lai ierobežotu augst.iest. pilnvara, tajā sastāv ministri, kas pārstāv V. 3)kopejā asambleja (dalībv. parlam. pārstāvji. pilnvaras ir minimālas, var izteikt neuzticību augstak. iest., lēmēja vairs nav). 4)tiesa (līg. skaidroš., izskata strīdus par pārējo institūc. lēm.

6. Eiropas Ekonomikas Kopienas izveides mērķi un darbības uzdevumi.
Par cik integrācija EOTK noritēja veiksmīgi, radās idejas par vispār. integrāc. visā ekonom. un 1995. tika izveidota darba grupa jauna līg. izstrādāš. 1957. g. 25. martā parakstīts līg.par EEK izveidoš. Līg. stājās spēkā 1958.g. l.janvāri. EEK svarīgākais mērķis- kopējā tirgus radīšana un kas ir līdzeklis globālāku mērķu sasniegš. (iedzīv. Labklājība, V.ekonom.).Vienots tirgus -sākotnējs mērķis, tas sevī iekļauj brīvu preču kustību, brīvu pers.kust., brīvi pakalpoj. kust.un brīvu kapitāla kust. Galv. darb. virzieni: 1) dalībv.vidū novērst importa, eksporta ierobežoj. (ievedmuita, izvedmuita). 2)kopību muitas tarifu ieviešana attiecībā uz citām valstīm (kopējā ārējā robeža). 3)novērs dalībv. starpā šķēršļus brīvai pers., pakalpoj. un kapitālu kust. 4)kopējās lauksaimn. polit.ievieš. 5) kopējas transp.polit..ievieš. 6)daž. konkurences noteik., pārkāp. nepieļauš. kopējā tirgū .7)dalībv. ekon. polit. saskaņoš. 8)dalībv. lik. doš. saskaņoš., cik nepiecies. kopejā tirgus saskaņoš. 9)E.soc. fonda radīš. (uzlabot nodarbināto dzīves, darba apst.) 10)E investīciju bankas radīš. (mērķis- kopējā proj. finansēš.) 1l)asociācija ar aizjūras terilor.


7. Eiropas Atomenerģijas kopienas izveides nepieciešamība.
ASV un PSRS uz 50-o gadu 2 pusi jau reāli izmanto praksē atomenerģ. un līdz ar to E.draud atpalicība un tiek izveidota EAK. 1957.g. st.sp.līg. l958.g. EAK ir atvērts visām v., kas grib iestāties. Šī integrāc. paredzēta 1 sektorā- atomenerģijā. Uzd. sadarboties atomrūpn. veidošanā un tās straujā attīst., pēc tam arī tirgus. Uzsvars tiek likts uz pētījumiem ko veic v. un tiek informēta kopiena, kura veic koordināc., lai valstis nedublētu darbības. Dibinot EAK valstīm ir dažāda attieksme un Franc. ir ieinteres. visvairāk. 70-tie g. ir atomen. zelta laiki līdz Černobiļai, kas lika pārvērtēt daudzus aspektus šai jomā.

8. Kopīgais un atšķirīgais EOTK, EEK un Euratoma darbībā. (E.Ogļu un tērauda kop.l951.g., reāli no 1952.e. Parīzē), EEK (E. Ekonom. kopiena. 1957. reāli no 1958. Roma) un EAK (E.Atomenerģ. kop. 1957.reāli 1958. Romā). Kopīgais: 1.Visāin ir ekonom. raksturs. 2.Nav nekādas politikas. 3.Ārējā polit. tikai ārējā sektorā 4.Visas atvērtas. Ekonomiku interesē visas kop., citos jaut. īpašas vienotības nav. Atšķirīgais: EAK tika izveidota tikai atomenerģ. sektorā, nekas cits to neinteresē. EEK mērķis ir kopēja tirgus radīš. EOTK- sadarbība ogļu un tērauda rūpniecībā.

9. EP, EDSO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vieta un loma integrācijas procesos Eiropā. 9. Citi integrāc. proc. E.,E Pad,E darb.un sadarb. organ. E Pad. dibināta 1949.g. 45.V.,kuru pamatdarb. ir cilv.ties. nodrošināš. (ietilpst arī Latvija, kura pašlaik ir prezidējošā V) l950.g.pieņem cilv.ties. konvenc. EEK. izveidojas 1957.g., kuras mērkis- kopējā tirgus radiš., kas kā līdz globālāko mērķu sasniegš.- iedzīv. labklājība. V.ekonomn. Grib ieviest brīvu preču, pers., pakalpoj., kpitāla kustības. E darb., sadarbības organiz.- izveido pēc Helsinku konferences. galv. virziens- Austrumeiropa saistībā ar cilv.ties. ievēroš.-tātad ar demokrātiju bijušajās PSRS sastāva valstīs. Izveidojas 1975.g. E brīvās tirdzn. Asociācija (EBTA), izveidota 1960.g.pēc Lielbritānijas ierosināj. Pārņēma ekom.-ko daļu (robežbarjeru likvidāc., kvotu ierobežoj.) Šī asociācija neierobežos dalībv. suverenitāti, tā baistijās uz tirdzniecību EET-E ekon.-kā telpa: sāk darboties l992.g. maijā. Apvienojas. ekon-jās kopienas V.un EBTA. EET izveido, lai risinātu jaut. par kust. brīvībām. Vēlāk no tām izstājas Zviedr., Austrija u.c.

10 Vienotais tirgus- Eiropas integrācijas pamats.Jau pēc 2.pasaules kara, kad izveidojas kopienas, bija skaidrs, ka tās apvienojas ekon.-ko apsvērumu dēļ. Tas bija izdevīgi šīm valstīm. Lai panāktu harmonisku ekon.-kās darb. attīstību un lai integrējoties E. būtu patstāv. un līdzsvarota paplašināš., pieaugoša stabilitāte, dzīves līmeņa celšanās, arī ciešākas saiknes starp dalībv. Nepiecieš. noregulēt jautāj. par daž. brīvību- preču. pers., pakalpoj., kapitālu brīvu kustību-to saskaņoš. satarp dalībv., kas noritēja pakāpeniski. Noregulējot tos, vienota tirgus rezult. palielinātos ekon.-kā pieauguma ātrums, kas ir arī mērķis.

11 Galvenās Vienotā tirgus sastāvdaļas- brīva preču, pakalpojumu, personas un kapitāla kustība.Brīva preču kust.- galvenā no visām brīvībām. Lai šo brīv. realizētu, tiek nodibn. muitas savien., vienota polit. pret trešajām valstīm. BPK elem.: l.importa- eksp. ierobežoj. likvidēš. starp dalībv. (muitas nodevu likvidēš.), līdz 1968.g.vajadzē realizēt. 2.vienoti tarifi uz kopienu ārējām robežām. 3.kvantitatīvo ierobežoj. (kvotas) likvidēšana + pasāk.ar līdz. raksturu (sanitārie pasāk.) 4.V.konvercālo monopolu darb. ierobežoj. Br.pakalpoj. kust. l.Rūpniec.darb. 2.komerciāl.darb. 3.amatnieku d. 4.brīvo profesiju d. Komisija papildina ar tūrismu un sakariem (nav pieļauj. diskrim.no pilson. viedokļa). BPK veidi: l.pakalp. sniedzējs dodas pie klienta 2.klieiits dodas pie pakalp. sniedzēja 3.abi paliek savās valst., bet pāri rob. dodas pats pakalpoj. (viņš pāsūta preci, jū pārsūtat nauda). Br.pers.kust. 1. darbin.brīvā kust. (atvērts darba spēka tirgus) –a)ties.pieņemt faktiskos darba piedāvāj. b)brīvi pārviet. dalībv. teritorijā. c)darba nolūkā uzturēties dalībv., saskaņā ar tās nodarbinātības noteik. palikt dalībvalstu terit pēc darba attiec. izbeigš. 2.uzņēmēji (ties.veikt uzņ.darb.) – a) pašnod.pers, b)uzņēn.dibināš. Br.kapit. kust. l.kaptāla aprite (kaut kādi ieguldij.vertspap) 2.maksājumi. BKK ierobežos. iespējas: l.dalībv. starpā 2.starp dalībvalst.un trešaj.valst. Starp dalībiv.var pieļaut kaut kādus nodokļu ierobež. Vai papildus nodokļu slogu atkarībā no dzīves vietas (Latgalē mazāki nod.nekā Rīga), lai izlīdzinātu. lerobežoj. Pieļaujami, ja tie ir sab.kārt. un V.aizs-ai.

12.Kopējā tirgus pamatpolitikas- kopīgā lauksaimniecības, konkurences, transporta, ekonomiskā un sociālās kohēzijas politikas.
Lauksaimniecība- Mērķi: l.celt lauks-as ražīgumu un panākt lauks-ās ražos. racionālo attīstību un ražos. Faktori, jo īpaši darba spēka optimāla izmantošana. 2.panākt pieliekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīv. 3.stabilizēt tirgu, lai būtu past., nepārtr. piegāde. 4.nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū. 5.panākt lai patērētāja piedāvāto produkciju saņem par samērīgām cenām. Lauksainiec. atbalsts_veidoj.: l.vispar.atb. 2.mērķtiec.atbalsts 3.Eiropas lauks-as strukt un tirgus regulēš. fonds (ELSTRF). Konkurence. l.aizliegums nolīguma uzņēm. starpā (aizliegts veidot karteļus) 2.aizliegums izmantot dominējošo stav. tirgū 3.ja ir V.uzņ., tad to priekšroc. Neizmantošana 4.V.atbalsta aizliegums 5. nodokļu vienlīdz. kā vietēj, tā ārvalstu uzņ. Ekon.un socālā kolīzijas mērķi: 1.visp.harmoniskā un kopienu attīstība. 2.mazināt būtiskās daž. reģionu attīst.līmeņu atšķirības. 3.mazināt mazāk attīstīto reģionu atpalicību. Šiem mērķiem nodibināts Eiropas attīstības fonds.

13 Kopienu politikas tirdzniecības, kultūras, zinātnes un tehnoloģiju jomās raksturojums.
Tirdzniecība- dalībvalstis savā starpā nodibinot muitas ūniju, vispārēju interešu labad tiecas veicināt pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, pakāpeniski 'atcelt starptautiskas tirdzniecības ierobežojumus un mazināt muitas šķēršļus. Izstrādājot kopēju tirdzniecības politiku, ņem vēra to, ka dalībvalstu savstarpējā muitas nodevu atcelšana var pozitīvi iespaidot uzņēmumu konkurētspēju šajās valstīs. Kopējās tirdzniecības politikas pamata ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīguma slēgšanu, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības, pasākumu vienādošanu, ieskaitot tos, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Komisija iesniedz priekšlikumus padomei, kā īstenot kopējo tirdzniecības politiku. Ja ar l vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām vajadzīgas sarunas par nolīgumiem, komisija iesniedz ieteikumus padomei, kas dod tiesības komisijai sākt šādas sarunas. Komisija rīko šādas sarunas apspriežoties arī pašu komiteju, ko iecel padome. Lai nodrošinātu to, ka novirzes tirdzniecības plūsmās netraucētu nevienai dalībvalstij īstenot tirdzniecības politikas pasākumus, vai arī, ja atšķirības tādos pasākumos rada saimnieciskas grūtības 1 vai vairākās dalībvalstīs, komisija iesaka metodes, kas vajadzīgas dalībvalstu sadarbībai. Ja tā nenotiek, komisija var ļaut dalībvalstīm veikt vajadzīgos aizsargpasākumus. Kultūra - Kopiena veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot vērtību kopīgajam kultūras mantojumam. Kopienas rīcības mērķis ir veicināt dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību šādās jomās l)uzlabot un izplatīt zināšanas par Eiropas tautu vēsturi un kultūru; 2)glabāt un sargāt Eiropas nozīmes kultūras mantojumu 3)izvērst nekomerciālus kultūras sakarus; 4)veicināt jaunradi mākslā un literatūrā, arī audiovizuālā jomā. Kopiena un dalībvalstis kultūras jomā veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi.
Zinātnes un tehnoloģijas attīstība - Kopienas mērķis ir stiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un veicināt konkurētspēju starptautiskā līmeni. atbalstot visas pētniecības darbības, kas atzītas par vajadzīgām EKDL. Kopiena visā teritorijā atbalsta uzņēmumus, mazus un vidējus pētniecības centrus un universitātes to veiktos kvalitatīvos pētījumus un tehnoloģiju izstrādē; tā atbalsta savstarpējas sadarbības centienus, jo īpaši nolūkā ļaut uzņēmumiem pilnībā izmantot Kopienas iekšējā tirgus potenciālu, proti, radot brīvi pieeju atsevišķu valstu pasūtījumiem nosakot kopīgus standartus un likvidējot juridiskus un fiskālus šķēršļus šai sadarbībai. Lai sasniegtu šos mērķus Kopiena veic šādas darbības, papildinot dalībvalstis veiktās darbības; a)ievieš pētniecības. tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas programmas, veicina sadarbību ar uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm; b)veicina Kopienas sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām zinātnes, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas jomā; c)izplata un vairo Kopienas sasniegumus zinātnē, tehnoloģijas attīstībā un demonstrācijā; d)stimulē zinātnieku mācības un mobilitāti Vide - Kopienas politika attiecībā uz vidi palīdz sasniegt šādus mērķus: 1)saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; 2)aizsargāt cilvēku veselību; 3)apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus; 4)veicināt starptautiskus pasākumus, kas risina reģionu un pasaules mēroga vides problēmas.
Kopienas politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot to, ka dažādos Kopienas reģionos stāvoklis ir dažāds. Tā pamatojas uz piesardzības principu, uz principu, ka jāveic preventīvas darbības un uz principu, ka vides postījumi pirmām kārtām jālabo pašos pirmssākumos, un ka piesārņotājs maksā.
Izstrādājot politiku attiecībā uz vidi, Kopiena ievēro: l)pieejamos zinātniskos un tehniskos datus; 2)vides apstākļus dažādos Kopienas reģionos; 3) iespējamus ieguvumus un izmaksas darbības vai bezdarbības gadījumā; 4)vienotu Kopienas ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī tās reģionu līdzsvarotu attīstību. Neskarot atsevišķus Kopienas līmeņa pasākumus, dalībvalstis finansē un īsteno vides politiku.

…