1.TIESĪBAS PIRMATNĒJĀ SABIEDRĪBĀ
T-bu normas jau pastāvēja pirms valsts izveidošanas. Ubi societas ibi ius. Protovalsts stadijā pārvaldes struktūra jau bija
izveidota, bet vēl nepastāvēja cilts ter. konkrētas robežas. Noteicošais bija asinsradniecības princips, un eksistēja pārvaldnieki.
Pastāvēja šādas pārvaldes institūcijas: virsaitis - saimn. un dažkārt arī rel. līderis, vecāko padome - kopienas lēmējinstitūcija,.
Tā piemēram, cilts virsaitis organizēja uzbrukumus citām ciltīm un aizsardzību no ārējiem uzbrucējiem, tāpēc viņam bija t-bas
atdot pavēles kara laikā, kā arī miera laikā uzstādīt noteikumus disciplīnas uzturēšanai. Zinātnieki uzskata kā no šīm t-bām
vēlāk attīstījās kara/kriminālās t-bas, kas paredzēja sankcijas nodevības vai gļēvulības karalaikā gadījumos, kā arī disciplināros
pārkāpumus (nepakļaušanas pavēlēm).
No sākuma, kaitējums, ko vienas ģints pārstāvis nodarīja cita ģints pārstāvim (piem. slepkavība) izsauca asinsatriebību.
Turklāt netika šķirta tīša vai netīša slepkavība. Bet pastāvīgās ģinšu savstarpējās ķildas cilts iekšiene novājināja cilts un tas
palika par vieglu ieguvumu ārējiem ienaidniekiem. Tāpēc parādījās ieinteresība mierizlīgumā. Pakāpeniski attīstījās
samierināšanas mehānisms ģinšu attiecību noregulēšanai. Lai izbeigtu kara darbību arī parādījās tāda varas institūcija kā tautas
sapulce, kura pastāvēja arī miera laikā un kura pieņema vispārējos nozīmīgos politiskus lēmumus.
Zinātnieki uzskata, ka no t. s. lēmumiem vēlāk attīstījās mierizlīguma t-bas, kas no sākuma bija tikai mierizlīguma formā starp
ģintīm. Asinsatriebību aizstāj izpirkums par ģints locekļa kaitējumu citas ģints piederīgajām, ko maksā visa ģints, jo t-bu
subjekts pirmatnējā s-bā bija kolektīvs nevis indivīds. Vēlāk, iespējams, mierizlīgums pārrauga noteikumos un t-bu normās, ja
līdzīgas situācijas atkārtojas miera laikā. Pēc zinātnieku domām, tieši šī izpirkumu vai sodu sistēma starp ģintīm lika pamatus
vēlākām krim. un civilt-bām. Ar sodu palīdzību tika risināti arī zagšanas gadījumi starp ģintīm. Tā šādi vairākkārtēji gadījumi,
kurus no sākuma atcerējās, bet vēlāk sāka pierakstīt, nodeva nākošām paaudzēm. Ģints iekšienē sāka darboties noteiktas
normas, kuru pamatā ir objektīvo apstākļu izveidotas paražas. Piem. ģimenes dzīves paražas (laulību t-bu veidošanos
nomainīja līgavu zagšanas institūtu), pilngadības sasniegšanas paražas, ģints locekļa statusu ģintī nosākošās paražas, svētku,
medību un produktu sadales paražas. Tās ir kazuistiskas, jo izriet no konkrēto gadījumu tiesiska risinājuma.
Pastāvēja arī ģints paražu pārkāpēju sodīšanas paražas. Sankcijas par paražu pārkāpšanu:
- publisks nopēlums, sab-kā statusa pazemināšana, izraidīšana no ģints, nāvessods (bieži uperēšanas dieviem formā). Lai
noskaidrotu vainu tika rīkotas: - divkaujas (kura iznākums tika izskatīts par dieva norādi, un tā bija saistoša pusēm), dieva
tiesas (karsēta dzelzs pielikšana pie krūtīm), kā arī zvērests, kuru izmantoja galvenokārt tad, kad nebija tiešo faktu vainas
pierādīšanai.
Pirmatnējās t-bas sastāvēja ne tikai no iekšējām kopienas t-bām, bet arī no starpkopienu t-bām: starpkopienu laulību t-bas,
maiņas tirdzniecības t-bas, kopienas ter. robežu neaizskaramība. Šīs t-bas arī raksturojās ar delikta izpirkšanu, kopatbildību.
Kopsavilkums:
Pirmatnējās t-bas radās pirmatnējā kopienā vēl pirms valsts izveidošanās paražu t-bu formā. T-bu normas vēl netiek nodalītas
no reliģiskajām un morāles normām un ir ietvertas t.s. mononormās, kurām vienlaicīgi gan rel., gan tikumisks, gan tiesisks
raksturs. Tiesību subjekts ir kolektīvs.…
