Eiropas valstu attīstība pēc Pirmā pasaules kara

Pirmais pasaules karš bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1918. gadam. Karš notika starp Sabiedrotajiem Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē. Neviens cits iepriekšējais konflikts nebija mobilizējis tik daudz karavīru, vai ir saturējis tik daudz cīņu uz karalauka. Kad karš beidzās, tas kļuva par otru asiņaināko cīņu cilvēces vēsturē (aiz Taipinu sacelšanās). Pirmais pasaules karš viennozīmīgi ir atstājis būtiskas pēdas valstu ekonomiskajā attīstībā. Šis karš sākās tirdzniecības ceļu dēļ, jo tie veicināja ražošanas attīstību. Nespēja efektīvi cīnīties ar kara postījumu sekām noveda pie plašas autoritārisma izplatības Eiropā - tas lika parādīties fašismam Itālijā, nacismam Vācijā un 2. Pasaules karam tikai vienu paaudzi vēlāk.
Pēc I pasaules kara ebreji, kas veidoja tikai 0,5% no Vācijas iedzīvotājiem, izmantojot markas krīzi un spēcīgu finansiālo aizmuguri, veiksmīgi pārņēma savās rokās daudzus vāciešu uzņēmumus, ieguva kontroli pār Vācijas ekonomiku. Taču situācija strauji mainījās, kad Vācijas rīcībā nonāca informācija par žīdu elites vēsturisko darījumu - Palestīnas teritorijas piešķiršanu ASV apmaiņā pret tās palīdzību karā pret Vāciju, ko var uzskatīt par vienu no iemesliem, kāpēc Vācija karā zaudēja. Sākās propoganda pret žīdiem. 1929.gadā ASV piedzīvoja ekonomisko krīzi. Vācija šo depresiju izjuta visstiprāk, jo tika pārtraukti ASV aizdevumi un ieguldījumi. Strauji mazinājās pieprasījums pēc Vācijas precēm. Pieauga bezdarbs. Valdība taupības nolūkos samazināja sociālos izdevumus. Nacisti izvērsa propagandu. 1933.g. janvārī Hitlers kļuva par Vācijas kancleru. …