Eiropas valstu attīstība pēc Pirmā pasaules kara

Šie procesi iezīmēja valsts iejaukšanos liberālajā tirgus saim­niecībā un tā regulāciju. Gadsimta sākuma ekonomiku raksturo arī tās militarizācija. Divkārt pieauga armiju skaitliskais sastāvs un militārie izdevumi; notika strauja bruņojuma modernizācija.
II posms.1918.-1929.g. pēckara saimnieciskās krīzes un ekonomiskais uzplaukums.
Pirmais pasaules karš bija iznīcinājis labi noregulēto eko­nomiku visās kara dalībvalstīs. Cerētās peļņas vietā militārā pro­dukcija nesa tikai nāvi un postu. Lai nodrošinātu militārās pie­gādes, valsts vairāk iejaucās ekonomikā: noteica ražo­šanas apjomus, sadalīja pasūtījumus, nodrošināja ar izejvielām un noteica darba klausību. Tā kā mazinājās patēriņa preču ra­žošana un pārtikas krājumi, valsts sāka regulēt cenas, ieviesa kartīšu sistēmu. Šāda valsts iejaukšanās saglabājās arī pēc kara, jo tādā veidā valdības varēja kontrolēt tirgus saimniecības attīstību.
III posms. 1929.-1933. g. - Lielā ekonomiskā krīze un tās risinājumi 30. gados. 1929.g. 29. oktobrī sākās Lielā ekonomiskā krīze. Tā sā­kās ar Ņujorkas fondu biržas krahu. Par krīzes cēloņiem uzskata 1) amerikāņu spekulācijas ar biržas akcijām, jo tādā veidā bija iespējams vienkārši un ātri nopelnīt; 2) ASV valdības no­teiktos augstos muitas tarifus, kas liedza citām valstīm veiksmīgi tirgoties ar ASV; 3) 20.gadu beigās radušos zemo pieprasījumu pēc precēm, jo lauksaimniecības produktu cenu kritums mazi­nāja lauku iedzīvotāju pirktspēju; līdzīga situācija bija arī pilsē­tās, kur bagātība koncentrējās nelielas cilvēku grupas rokās.…