Eiropas valstu attīstība pēc Pirmā pasaules kara

Pirmajā Pasaules kara karoja divas karojošas puses Antante un Trejsavienība. Treisavienības valstis bija Austroungārija, Vācija un vēlāk arī tām pievienojās Bulgārija, savukārt Antanti pārstāvēja Francija, Lielbritānija, Krievija, kurām vēlāk pievienojās Itālija, Rumānija un ASV. Kara sākumā karojošo valstu mērķi bija starptautiskā līdzsvara un nacionālās drošības ievērošana. Kara turpmākajā gaitā tika izvirzītas prasības revidēt pastāvošo Eiropas valstu sistēmu un realizēt lielāku vai mazāku ekspansiju.
1914.gadā karam mobilizēto Antantes iedzīvotāju skaits bija 38 miljoni, bet Trejsavienības valstīm - 24 miljoni. Pēc Itālijas, Rumānijas un ASV pievienošanās Antantes dalībvalstīm, mobilizēto skaits pieauga līdz 48 miljoniem. Karā iesaistoties Bulgārijai, Trejsavienības mobilizēto iedzīvotāju skaits pieauga līdz 25 miljoniem. Abas karojošās puses kara laikā iztērēja aptuveni 45 miljardus angļu sterliņa mārciņas. Liela uzmanība, un līdz ar to arī visi līdzekļi, tika novirzīta karadarbībai, bet savukārt ražošanas, lauksaimniecības un saimniecības attīstība tika atstāta otrā vietā.
Pēc kara zaudētājvalstij tika uzliktas referācijas - naudas maksājumi, kurus maksāja zaudētājvalsts par kara postījumiem uzvarētājvalstij. 1921. gadā referācijas komisija noteica kopējo summu, kas Vācijai bija jāsamaksā Francijai, Beļģijai un Lielbritānijai. Kopējais referāciju lielums sasniedz 6,6 miljardus sterliņa mārciņu. …