Eiropas valstu attīstību un starptautiskās tirdzniecības atjaunošanu pēc Pirmā pasaules kara kavēja reparācijas un kara aizņēmumu maksājumi. Kamēr Vācija maksāja reparācijas, Francija atmaksāja aizņēmumu Lielbritānijai, kura savukārt Savienotajām Valstīm. Šie parādi tika galvenokārt maksāti zeltā, kurš pamazām uzkrājās Savienotajās Valstīs. Tādējādi, kamēr Eiropas saimniecība bija iejūgta kararatos, ārpus Eiropas esošās valstis, it īpaši Savienotās Valstis un Japāna, guva labumu.
Pēc šiem posta pilnajiem gadiem Eiropa pamazām atkopās. Laika posms no 1924.gada līdz 1929. gadam bija samērā labklājīgs, jo reparācijas tika maksātas pēc saprātīgiem noteikumiem un starptautiskā tirdzniecība vērsās plašumā. Turpretī laikā no 1929. gada līdz 1933. gadam saimniecisko atjaunotni grāva vispasaules saimnieciskā depresija un starptautisko gaisotni saindēja notikumi Vācijā un Tālajos Austrumos. Savienotās Valstis bija piedzīvojušas sprādzienveidīgu ekonomisko uzplaukumu no milzīgām spekulācijām akciju tirgū, bet 1929. gada oktobrī pēkšņi sabruka uzticēšanās amerikāņu rūpniecībai. Tā sekas bija tādas, ka Savienotās Valstis pārstāja aizdot naudu ārzemēm un prasīja atdot atpakaļ aizdoto(šis solis īpaši skāra Austriju un Vāciju), kā arī Savienotajās Valstīs strauji kritās lauksaimniecisko ražojumu cenas, un sekoja šo cenu krišana pasaules tirgū. Tas izraisīja plašu bezdarbu un politiskus sarežģījumus. 30. gadu pēkšņā saimnieciskā lejupslīde pastiprināja vilšanos demokrātijā un gandrīz ikvienā Eiropas valstī radās kustība, kas vēlējās autoritāru valdību. No lielākajām valstīm vienīgi Lielbritānijā un Francijā demokrātija turpināja pastāvēt.…