Eiropas vēstures notikumu ietekme uz Latvijas teritorijas politiskās kartes izmaiņām jaunajos laikos

Pēc pirmās Žečpospoļitas dalīšanas pieauga Krievijas ietekme Kurzemes Zemgales hercogistē; tā nonāca Krievijas protektorātā, lai būtu drošība, ka Prūsija pēc Pirmās Žečpospoļitas dalīšanas (1772) nepārņem arī Kurzemi. Slokas apkaimes daļa tika pievienota Vidzemei.
Otrā Žečpospoļitas dalīšana 1793. gadā mobilizēja pret Krieviju noskaņotu poļu un lietuviešu opozīciju. 1794. gadā Žečpospoļitā sākās sacelšanās Tadeuša Kostjuško vadībā. Viņa karaspēka daļas iebruka arī Kurzemes hercogistē, kurā izplatījās nemieri, kas veicināja hercogistes pievienošanu Krievijai. 1795.gada 15.aprīlī Katrīna II pasludināja Kurzemes un Zemgales provinces iekļaušanu Krievijas Impērijā. Vienlaikus ar hercogisti Krievijas Impērijā tika iekļauts arī Piltenes novads. Administratīvi jaunpievienotajā teritorijā tika izveidota Kurzemes guberņa. Tomēr arī Krievijas Impērijas sastāvā Latvijas teritorija joprojām palika sašķelta starp Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņām, kas kavēja tās vienotu attīstību un konsolidāciju.
…