Sakotneji par viduslaikiem saka runat Tertulians (ap 160. - 220.) agrinas kristietibas laika, kurs ar so terminu saprata "tumso" un slikto videjo laiku starp paradizes laiku un to laiku, kad saksies jauna un skaista pasaule. Aptuveni 1500.gada so terminu saka lietot, lai apzimetu ieprieksejo "tumso" laikmetu, kuru nomainija "gaisa" renesanse. Viduslaiku sakumu date ar 476. gadu vai ari ar 337. gadu, kas ir pirma kristiga imperatora Konstantina naves gads. Par viduslaiku beigu gadu uzskata 1453. gadu - Bizantijas sagraves gadu. Citos vestures avotos piedava citus gadus, piemeram, 800. gadu ka viduslaiku sakuma gadu, kas ir Karolingu imperijas uzplaukuma laiks, bet beigu - 1492. gadu, kad Kolumbs atklaja Ameriku. Ka kriteriju piedava ari pareju no naturalas saimniecibas uz naudas saimniecibu ar banku sistemu utt. Tomer tradicionali tiek uzskatits, ka viduslaiki ir no 300./500.g. lidz 1500.g., sada gadijuma viduslaikus var uzskatit par vienigo no trijiem lielajiem laikmetiem kulturas vesture (senatne, viduslaiki un jaunie laiki), kuram ir zinams sakums un beigas. Reizem viduslaikus deve ari par feodalisma laiku, so terminu ieviesa 18.gs. Francija, kaut gan tas ir mazak precizs, jo neietver visus viduslaikus. 395.g. Romas imperija sadalas Austrumroma un Rietumroma. Austrumroma ir Bizantija ar Konstantinopoli centra. 375.g. sakas hunnu virziba uz Eiropu no Donas, kas ir Tautu Staigasanas sakums; 476.g. barbari Odoakra vadiba gaz pedejo Romas imperatoru Romulu Augustu. Pirma izveidojas Rietumgotu valsts dienvidrietumu Gallija, kas pastav lidz 711.g., kad to likvide musulmani, kas sakauj Rietumgotu valdnieku Rodeirihu. 429.g. no Spanijas uz Ziemelafriku parcelas aptuveni 80 000 vandalu, kuri, virzoties uz austrumiem, nonak Kartaga, kas 439.g. klust par vandalu galvaspilsetu. 445.g. vandali Geizeriha vadiba ienem Romu un, to izlaupijusi, atgriezas Kartaga. Par so soli sak uztraukties bizantiesi, kas 533.g. Belizara vadiba dodas uz Kartagu un ienem to. Vandalu valsts parstaj eksistet. 489.g. austrumgoti sasniedz Ziemelitaliju un 493.g. izveido savu valsti, kuras valdnieks ir Teodorihs. Si valsts strauji pienemas speka un vareniba, lidz 526.g. peksni nomirst Teodorijs un sakas jukas.…
