Ēkas siltumizolācija un energoefektivitāte

Tips II – Pasīvā ēka
Pasīvā ēka patērē mazāk nekā ceturto daļu no enerģijas, kuru patērē standarta ēka. Tā saglabā siltumu, izmantojot enerģiju, kas tiek ģenerēta ēkā. Tai nav atsevišķas apkures sistēmas, izņemot siltuma atguves ventilāciju.
Pasīvās ēkas definīcijas, kas tiek izmantotas dažādos Eiropas reģionos, ir balstītas uz iepriekšējām enerģijas patēriņa prasībām, kas ir definētas Eiropas Pasīvo māju sekmēšanas (PEP) un izpētes programmas Inteliģenta enerģija Eiropai (IEE) Pasīvo ēku pētījumos.
Pasīvās ēkas definīcija ir balstīta uz tai nepieciešamo enerģijas daudzumu. Kopējais ēkai nepieciešamais enerģijas daudzums tiek aplēsts primārajā enerģijā un tai ir limita vērtības. Piemēram, Vācijā visai elektroenerģijai, kas tiek iepirkta no elektrības tīkla, tiek izmantots primārās enerģijas konvertēšanas koeficients 2,7. Enerģijas konvertēšanas koeficienti tiek noteikti nacionālajā līmenī.
Energoefektivitāte ir balstīta uz pasīvās ēkas ārēja apvalka risinājumiem: zemām U vērtībām un īpaši laba hermētiskuma. Tai ir ļoti labi siltumizolēta konstrukcija, kvalitatīvi logi un durvis.
Pasīvās mājas būvēšana ir tikai par 5–10% dārgāka par standarta mājas būvēšanu. Tomēr apjomīgāku konstrukciju papildu izmaksas kompensē tas, ka nav nepieciešams uzstādīt apkures sistēmu. Lai uzbūvētu pasīvo ēku, nav nepieciešamas jaunas tehniskās iemaņas, speciāls aprīkojums vai materiāli. Ikgadējais enerģijas patēriņš pasīvās ēkas apsildīšanai ir atkarīgs no ēkas izvietojuma un svārstās no 15 kWh/m2 Centrāleiropā līdz 30 kWh/m2 Ziemeļeiropā. Saskaņā ar Komisijas plāniem tiek paredzēts, ka līdz 2015. gadam pasīvās mājas kļūs par jaunu ēku standartu ES.
…