EKOLOĢIJA: (grieķu val.-oikos -māja, logos -mācība ) – mācība par mājām. Ekoloģija pēta dažādu līmeņu ekoloģiskās sistēmas ar tajās noritošo( notiekošo) enerģijas, vielas un informācijas transformācijas procesu.
EKOLOĢIJAS IEDALĪJUMS:
Vispārīgā ekoloģija – pēta kopējās ekoloģiskās sistēmas vai ekoloģiskās likumsakarības.
Autekoloģija – ekoloģijas problēmas tiek risinātas organisma līmenī.
Sinekoloģija – tiek aplūkotas augu un dzīvnieku kopas.
Demekoloģija – populāciju ekol.
Globālā ekol. – biosfēras ekoloģija.
Speciālā ekoloģija – pēta kādas noteiktas ek. sistēmas īpašības.
augu
cilvēku
dzīvnieku /konkrēts augs, konkrēta suga/
meža
purva
jūras
pilsētas ekoloģijaSISTĒMA: ir savstarpēja mijiedarbība saistītu elementu komplekss, kas noteiktās attiecībās uzskatāms par vienotu veselumu ( jūra, okeāns, skudru pūznis, mežs, purvs).
EKOLOĢIJA PĒTA: dzīvās sistēmas un, to saistība ar nedzīvo vidi. Jo aplūkojamai sistēmai augstāks līmenis, jo tā ir sarežģītāka un iegūst jaunas īpašības ( paisums un bēgums).
EKOLOĢIJA IZSTĀDĀ: vides aizsardzības teorētiskos pamatus.
VIDES AIZSARDZĪBA: dotos ieteikumus realizē praksē ( veic pētījumus un izmēģina dabā).
ORGANISMU DZĪVES VIDE: ir tā dabas daļa, kura apņem organismu un ar kuru viņš ir tiešā kontaktā
1.ūdensvide - sākotnēji radās dzīvība-tā samazina ultraviolēto starojumu
2.sauszemes – gaisa vide
3.augsnes vide – radās vēlāk dzīvo organismu rezultātā
4.biovide – jebkurš dzīvais organisms, kurš ir apdzīvots
ŪDESVIDES : ne visas ir pilnīgi vienādas. Izdala trīs pamatezeru grupas:
1)Oligotrofs ezers – ļoti tīri ezeri, atrodas tālu no apbūvētām vietām – blakus ir meži, pļavas – kā aizsargjoslas. Neliela biogēno elementu iznese no mežiem, ūdenī ir maz ūdensaugu, maz planktona, līdz ar to maz zivju, bet ir augsts skābekļa saturs. Zeme to tuvumā netiek izmantota.
2)Eitrofs ezers – pie apdzīvotām vietām. Biogēņie elementi izskalojas no lauksaimniecības zemēm ( aramzeme, pļavas un ganības). Biogēnos elementus saturoši apdzīvotu vietu lietus un notekūdeņu kanalizācijas ūdeņi. Pilsētu notekūdeņi satur biogēnos elementus un organiskās vielas. Aļģu attīstība, kuru izsauc pārmērīgs barības vielu saturs. Aļģu atmiršana un sadalīšanās patērējot ūdenī izšķīdušo skābekli. Ūdenī nonāk daudz augu barības vielu, attīstās gan augu valsts, gan planktons, blakus ir fermas, mājas, apdzīvotas vietas. Ziemā strauji samazinās skābekļa saturs un zivis mirst.
3)Distrofs ezers – purva ezers ar samērā skābu ūdens reakciju, sarkanu krāsu. Maz barības vielu, maz zivju un augu.
Jo ezers atrodas virs jūras līmeņa augstāk, jo tas ir tīrāks. AUGSNE: blīvi apdzīvota – visblīvāk pavasarī.
mežā, pļavā – vislielākais dzīvnieku skaits
tīrumā – vismazāk, jo mākslīga ekosistēma
BIOVIDE: arī tiek blīvi apdzīvota. Galvenie apdzīvotāji:
1)Vīrusi – bakas, arī saslimšana ar AIDS izraisa vīrusi
2)Baktērijas – mēra baktērijas
3)Parazītiskās sēnes – var izraisīt ādas slimības
4)Vienšūņi – dizentērijas amēba
Daudzšūņi – lenteņi.…
