Kādus etapus izšķir ekoloģijas vēsture?
Ekoloģijā atsevišķi izšķir 4 attīstības etapus. 1.Priekšvēsture turpinās no 15.gadsimta, tajā laikā ekoloģija kā zinātne nepastāvēja, taču zinātnieki pētīja augus un dzīvniekus saistībā ar to dzīves apstākļiem(Aristotelis, Hipokrāts, Teofrasts). 2.Autekoloģijas etaps ilgst līdz 19.gadsimta otrai pusei, šajā laikā ekoloģija veidojas kā botānikas un zooloģijas sastāvdaļa un pētījumi notiek organisma (indivīduma) līmenī. Šajā etapā ievērojams devums ir tādiem zinātniekiem kā Lamarks, Humpolts, Darvins, Hekels, Limpejs. 3. Ekoloģijas etaps (sinekoloģija) – 20.gadsimta 20.gadi. Šajā laikā ekoloģija bija izveidojusies kā pastāvīga zinātne un pētījumi notika organismu grupu un populāciju vides attiecību līmenī. Šī posma izcilākie ekologi ir Šelfords, Hekels, Dokučajevs, Vernackis. 4. Modernā ekoloģija – mūsdienu – tai raksturīga visu ekosistēmu kompleksā izpēte, iesaistoties dažādu valstīm un speciālistiem. Šajā laikā ekoloģija kļūst par dabas aizsardzības teorētisko pamatu (Tenslids, Odums, Elfons, Komoners).
Kas ir biosfēra?
Biosfēra ir zemes apvalks, kura sastāvu (struktūru) un enerģijas bilanci ietekmē dzīvo organismu darbība. Tā ir vienota sistēma, kurā patstāvīgi norit dzīvības process. Biosfēras jēdzienu pirmo reizi formulēja austriešu ģeologs Edvards Zussi 1875g. Mācību par biosfēru radīja krievu zinātnieks Vernadskis. Biosfēra ir zemes apvalks, kurā sastopama dzīvība. Tās sastāvu (struktūru), enerģijas bilanci nosaka dzīvo organismu darbība. Biosfēru veido vairāki apvalki: 1.Litosfēra – ir zemes ārēja viscietākā daļa, kas aptver zemes garozu un mantijas augšējo daļu. 2.Hidrosfēra – ir zemes ūdens apvalks, kuru veido virszemes un pazemes ūdeņi. 3.Atmosfēra – ir zemes gāzveida apvalks, kas griežas kopā ar zemi kā viens vesels. Tās daļa ir 25km biezumā. Kopā biosfēras lielums ir apmēram 0.002 no zemes diametra. To iedala divās kategorijās:
1.Pašu biosfēra – kurā dzīvā viela ir lokalizēta patstāvīgi. 2.Tā, kas ir virs vai zem īstās biosfēras, kur dzīvie organismi nokļūst nejauši. Dzīvo organismu telpiskais sadalījums (nejauši nokļuvušas dzīvības) ir nevienmērīgs un atkarīgs no vides apstākļiem. Arī īstā biosfēra ir apdzīvota nevienmērīgi, augu un dzīvnieku daudzums sadalās pa zonām un tiek virzīts no poliem uz ekvatoru. Ir reģioni, kur dzīves apstākļi nav piemēroti dzīvībai (tuksneši).
Kādēļ barošanās ķēdē ir ne vairāk par 3 – 5 posmiem?
Barošanās ķēde sastāv no trīs galvenajiem posmiem:
Producenti - ir organismi (zaļie augi un daži mikroorganismi), kuri ražo organiskās vielas no saules enerģijas, ūdens, ogļskābās gāzes un minerālsāļiem.
Konsumenti – ir organismi, kuri uzņem enerģiju, ēdot autotrofus vai citus konsumentus (zāļēdāji, plēsīgie un parazīti, kā arī plēsīgās zāles). Konsumentus iedala trijās grupās: 1. pakāpes konsumenti (zāļēdāji); 2. pakāpes konsumenti (plēsīgie dzīvnieki); 3.pakāpes konsumenti.
Reducenti – ir mikroorganismi, kuri noārda producentu un konsumentu ražotās organiskās vielas līdz minerālvielām (ūdens, ogļskābā gāze un minerālsāļi).
Kā redzam, ķēdē ir ne vairāk par 5 posmiem: 1. - Producenti; 2. – 1. pakāpes konsumenti; 3. – 2. pakāpes konsumenti; 4. – 3. pakāpes konsumenti; 5. - Reducenti
…
