Ekonomikas pamatproblēma – atrast visefektīvāko ražošanas faktoru sadales veidu un risināt neierobežotības problēmu, ko rada sabiedrības neierobežotās vajadzības un ierobežotie resursi.
Ekonomikas pamatproblēmas.
Ko ražot?
Lai risinātu šo jautājumu ir svarīgi noskaidrot, kādas preces un pakalpojumi ir nepieciešami, lai arvien labāk apmierinātu iedzīvotāju vajadzības. No vienas puses, tie ir patēriņa priekšmeti: dzīvoklis, apģērbs pārtika u.c, no otras puses ir tādi pakalpojumi, kas sekmē cilvēka attīstību. Tie ir ieguldījumi veselības aprūpes, izglītības, kūltūras u.c. vajadzībām. Jo vairāk līdzekļu ieguldīts “cilvēkkapitālā”, jo augstāka ir darbaspēka kvalitāte. Tas nodrošina nacionālās ekonomikas augšanu un konkurētspēju palielināšanos pasaules tirgū.
Cik daudz?
Cik daudz preču jāražo, kādā sortimentā, lai nebūtu vienu preču pārprodukcija, citu trūkums.
Kā ražot?
Kas ražos preces – lielražošana vai sīkražošana, privātīpašuma vai valsts īpašuma uzņēmumi, kādas ir tehnoloģiskās un resursu iespējas.
Kam ražot?
Kas ražoto produkciju pirks, vai būs iespēja to pārdot. Te ir runa par iedzīvotāju ienākumiem un viņu maksātspēju.
Uz šiem jautājumiem atbild dažādas ekonomikas sistēmas.
Tradicionālā ekonomika
(Naturālā saimniecība) pastāvot tradicionālai ekonomikai ,saimniekošana notiek saskaņā ar tradīcijām un pēc inerces. Šī ekonomiskā sistēma parasti ir sastopama pasaules tālākajos rajonos. Tā pārsvarā ir izolētās valstīs .Mūsdienās tradicionālā ekonomika ir mazāk izplatīta nekā senatnē. Parasti tradicionālajā sistēmā cilvēki dzīvo laukos un nodarbojas ar lauksaimniecību, zvejniecību vai medniecību. Saražotie produkti un pakalpojumi šādās sabiedrībās nemainās desmitiem un pat simtiem gadu. Cilvēki visu dara tā ,kā to darīja daudzas viņu senču paaudzes. Parasti saražo maz ,lielākā daļa cilvēku atrodas uz izdzīvošanas robežas. Neražas gados viņiem nepietiek pat pārtikas. Labas ražas gados pārtika var palikt pāri; tad pārpalikumu arī sadala tradicionālā veidā, piemēram, atdod kādam izvēlētam vadonim vai zemes īpašniekam. Tādējādi saimniecība (ciltī, kopienā, ģimenē) visu ražo pašu vajadzībām, pašu patēriņam. Maiņa nenotiek.…
