Ekonomikas pamati un tirgus mehānismi / ID: 709814

Особые предложения 2 Открыть

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:709814

Автор: Ričss (650)

Оценка:

Опубликованно: 08.10.2025.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 11 единиц

Ссылки: Не использованы

Рассмотреный период: 2021–2025 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
I.	Ievads ekonomikā	12
1.	Kas ir ekonomika un kāpēc tā ir nozīmīga	12
1.1.	Ekonomikas jēdziens	12
1.2.	Ekonomikas kā zinātnes attīstība	12
1.3.	Ekonomikas vieta zinātņu sistēmā	12
1.4.	Ekonomikas praktiskā nozīme indivīda līmenī	13
1.5.	Ekonomikas nozīme uzņēmējdarbībā	13
1.6.	Ekonomikas nozīme valsts līmenī	13
1.7.	Ekonomikas starptautiskā nozīme	14
1.8.	Ekonomikas aktualitāte mūsdienās	14
1.9.	Ekonomikas un ētikas jautājums	14
1.10.	Kopsavilkums	15
2.	Ierobežotie resursi un izvēles problēma	15
2.1.	Ierobežotības princips	15
2.2.	Resursu veidi	15
2.3.	Izvēles problēma	15
2.4.	Alternatīvās izmaksas	16
2.5.	Ražošanas iespēju robeža (Production Possibility Frontier – PPF)	16
2.6.	Ierobežotības problēma individuālā līmenī	17
2.7.	Ierobežotības problēma uzņēmuma līmenī	17
2.8.	Ierobežotības problēma valsts līmenī	17
2.9.	Ierobežotības un izvēles problēma globālā mērogā	17
2.10.	Kopsavilkums	18
3.1.	Mikroekonomikas definīcija un nozīme	18
	Mikroekonomikas jēdziens	18
	Mikroekonomikas nozīme	18
	Mikroekonomikas praktiskais pielietojums	18
3.2.	Mikroekonomikas galvenās tēmas	19
3.2.1.	Pieprasījums un piedāvājums	19
3.2.2.	Elastība	19
3.2.3.	Patērētāju uzvedība	19
3.2.4.	Ražošanas teorija un izmaksas	19
3.2.5.	Tirgus struktūras	20
3.2.6.	Tirgus kļūdas un valsts loma	20
3.2.7.	Mikroekonomikas piemēri Latvijā	20
3.2.8.	Mikroekonomikas nozīme nākotnē	21
	Kopsavilkums	21
4.	Elastība ekonomikā	21
4.1.	Elastības jēdziens ekonomikā	21
4.2.	Pieprasījuma elastība pēc cenas	21
4.2.1.	Definīcija	21
4.2.2.	Pieprasījuma elastības veidi	22
4.2.3.	Faktori, kas nosaka pieprasījuma elastību pēc cenas	22
4.2.4.	Piemēri	22
4.3.	Pieprasījuma elastība pēc ienākumiem	22
4.3.1.	Definīcija	22
4.3.2.	Preču veidi pēc ienākumu elastības	23
4.3.3.	Piemēri	23
4.4.	Pieprasījuma elastība pēc citu preču cenām	23
4.4.1.	Definīcija	23
4.4.2.	Aizvietotāji	23
4.4.3.	Papildinātāji	23
4.4.4.	Praktiskā nozīme	23
4.5.	Piedāvājuma elastība	24
4.5.1.	Definīcija	24
4.5.2.	Piedāvājuma elastības faktori	24
4.5.3.	Piemēri	24
4.6.	Elastības praktiskā nozīme uzņēmumiem un valstij	24
4.6.1.	Uzņēmumiem	24
4.6.2.	Valstij	24
4.7.	Kopsavilkums	25
5.	Patērētāju uzvedība	25
5.1.	Patērētāja izvēle un labumu teorija	25
5.1.1.	Definīcija un būtība	25
5.1.2.	Labumu teorijas veidi	25
5.1.3.	Praktiskie piemēri	25
5.2.	Kopējais un robežlabums (Total vs Marginal Utility)	26
5.2.1.	Definīcijas	26
5.2.2.	Attiecības	26
5.2.3.	Piemēri	26
5.3.	Samazināšanās robežlabuma likums	26
5.3.1.	Definīcija	26
5.3.2.	Ietekme uz patērētāju izvēli	26
5.3.3.	Piemēri	26
5.4.	Budžeta ierobežojums un izvēles līkne	27
5.4.1.	Budžeta ierobežojuma definīcija	27
5.4.2.	Budžeta līkne	27
5.4.3.	Budžeta ierobežojuma nozīme	27
5.4.4.	Piemēri	27
5.5.	Patērētāja līdzsvars	27
5.5.1.	Definīcija	27
5.5.2.	Līdzsvara noteikums	27
5.5.3.	Praktiska ilustrācija	28
5.6.	Papildu apsvērumi un piemēri	28
5.6.1.	Patērētāja psiholoģiskie faktori	28
5.6.2.	Elastība un patērētāja uzvedība	28
5.6.3.	Piemēri reālajā dzīvē	28
5.7.	Kopsavilkums	28
6.	Ražošana un izmaksas	28
6.1.	Ražošanas funkcija	29
6.1.1.	Definīcija	29
6.1.2.	Praktiska nozīme	29
6.1.3.	Grafisks attēlojums	29
6.2.	Īstermiņa un ilgtermiņa ražošana	29
6.2.1.	Īstermiņa ražošana	29
6.2.2.	Ilgtermiņa ražošana	29
6.2.3.	Piemēri	29
6.3.	Izmaksu veidi	30
6.3.1.	Fiksētās izmaksas (FC)	30
6.3.2.	Mainīgās izmaksas (VC)	30
6.3.3.	Kopējās izmaksas (TC)	30
6.3.4.	Vidējās izmaksas (AC)	30
6.3.5.	Robežizmaksas (MC)	30
6.3.6.	Praktiski piemēri	30
6.4.	Produktivitāte un mēroga efekti (Economies of Scale)	30
6.4.1.	Produktivitāte	30
6.4.2.	Mēroga efekti (Economies of Scale)	31
6.4.3.	Negatīvie mēroga efekti (Diseconomies of Scale)	31
6.5.	Peļņas maksimizācija	31
6.5.1.	Definīcija	31
6.5.2.	Robežanalīze	31
6.5.3.	Piemēri	31
6.5.4.	Īstermiņa un ilgtermiņa peļņas maksimizācija	31
6.6.	Praktiskā nozīme uzņēmumiem un valstij	32
6.6.1.	Uzņēmumiem	32
6.6.2.	Valstij	32
6.7.	Kopsavilkums	32
7.	Tirgus struktūras	32
7.1.	Tirgus struktūru nozīme ekonomikā	32
7.2.	Pilnīgā konkurence	33
7.2.1.	Raksturojums	33
7.2.2.	Cena kā tirgus regulators	33
7.2.3.	Piemēri	33
7.3.	Monopolistiskā konkurence	33
7.3.1.	Raksturojums	33
7.3.2.	Piemēri	33
7.3.3.	Praktiskā nozīme	33
7.4.	Oligopols	33
7.4.1.	Raksturojums	34
7.4.2.	Cena un stratēģija	34
7.4.3.	Piemēri	34
7.4.4.	Valsts loma	34
7.5.	Monopols	34
7.5.1.	Raksturojums	34
7.5.2.	Monopola vara un cenu veidošanās	34
7.5.3.	Piemēri	34
7.5.4.	Valsts regulējums monopolā	34
7.6.	Salīdzinājums	35
7.7.	Praktiskā nozīme	35
7.8.	Kopsavilkums	35
8.	Darba tirgus un ienākumi	35
8.1.	Darba tirgus pamati	35
8.1.1.	Definīcija	35
8.1.2.	Tirgus mehānisms	36
8.2.	Darba pieprasījums un piedāvājums	36
8.2.1.	Darba pieprasījums	36
8.2.2.	Darba piedāvājums	36
8.2.3.	Līdzsvara alga un nodarbinātība	36
8.3.	Algas veidošanās mehānismi	36
8.3.1.	Brīvā tirgus modelis	36
8.3.2.	Darbinieku apvienības un arodbiedrības	37
8.3.3.	Valsts noteikta minimālā alga	37
8.4.	Bezdarba veidi	37
8.4.1.	Frikcionālais bezdarbs	37
8.4.2.	Strukturālais bezdarbs	37
8.4.3.	Cikliskais bezdarbs	37
8.4.4.	Piemēri	37
8.5.	Bezdarba sekas ekonomikā	37
8.5.1.	Ekonomiskās sekas	37
8.5.2.	Sociālās sekas	38
8.5.3.	Psiholoģiskās sekas	38
8.6.	Minimālā alga un tās ietekme	38
8.6.1.	Definīcija	38
8.6.2.	Ietekme uz darba tirgu	38
8.6.3.	Piemēri	38
8.7.	Praktiskā nozīme	38
8.8.	Kopsavilkums	38
9.	Nauda un banku sistēma	39
9.1.	Naudas funkcijas	39
9.1.1.	Maiņas līdzeklis	39
9.1.2.	Vērtības mērs	39
9.1.3.	Uzkrājuma līdzeklis	39
9.2.	Naudas veidi	39
9.2.1.	Skaidra nauda	39
9.2.2.	Bezkaidra nauda	39
9.2.3.	Elektroniskā nauda	40
9.2.4.	Praktiski piemēri	40
9.3.	Centrālās bankas loma	40
9.3.1.	Definīcija	40
9.3.2.	Galvenie uzdevumi	40
9.3.3.	Piemēri	40
9.4.	Komercbanku funkcijas un kredītu nozīme	40
9.4.1.	Komercbanku funkcijas	40
9.4.2.	Kredītu nozīme ekonomikā	40
9.4.3.	Piemēri	41
9.5.	Naudas piedāvājums un multiplikators	41
9.5.1.	Naudas piedāvājums	41
9.5.2.	Naudas multiplikators	41
9.5.3.	Praktiskā nozīme	41
9.5.4.	Piemēri	41
9.6.	Praktiskā nozīme	41
9.7.	Kopsavilkums	42
0.	Makroekonomikas pamati	42
10.1.	Nacionālais kopprodukts (IKP) un tā aprēķināšana	42
10.1.1.	Definīcija	42
10.1.2.	Aprēķināšanas metodes	42
10.1.3.	Praktiski piemēri	42
10.2.	Nacionālā ienākuma rādītāji	43
10.2.1.	Nacionālais ienākums (NI)	43
10.2.2.	Rīki un indikatori	43
10.2.3.	Piemēri	43
10.3.	Ekonomiskā izaugsme un attīstība	43
10.3.1.	Ekonomiskā izaugsme	43
10.3.2.	Ekonomiskā attīstība	43
10.3.3.	Faktori, kas ietekmē izaugsmi	43
10.3.4.	Piemēri	43
10.4.	Cenu līmeņa izmaiņas (inflācija, deflācija)	43
10.4.1.	Inflācija	43
10.4.2.	Inflācijas veidi	44
10.4.3.	Deflācija	44
10.4.4.	Piemēri	44
10.5.	Bezdarbs un tā mērogs makro līmenī	44
10.5.1.	Makroekonomiskais bezdarbs	44
10.5.2.	Bezdarba līmeņa aprēķins	44
10.5.3.	Piemēri	44
10.5.4.	Praktiskā nozīme	44
10.6.	Praktiskā nozīme	45
10.7.	Kopsavilkums	45
11.	Fiskālā politika	45
11.1.	Valsts budžets: ieņēmumi un izdevumi	45
11.1.1.	Definīcija	45
11.1.2.	Ieņēmumi	45
11.1.3.	Izdevumi	45
11.2.	Nodokļu veidi: tiešie un netiešie	46
11.2.1.	Tiešie nodokļi	46
11.2.2.	Netiešie nodokļi	46
11.2.3.	Praktiski piemēri	46
11.3.	Nodokļu slogs un tā ietekme uz ekonomiku	46
11.3.1.	Nodokļu slogs	46
11.3.2.	Ekonomiskā ietekme	46
11.3.3.	Praktiski piemēri	46
11.4.	Valsts izdevumu nozīme	47
11.4.1.	Sociālā aizsardzība	47
11.4.2.	Izglītība	47
11.4.3.	Infrastruktūra	47
11.4.4.	Piemēri	47
11.5.	Budžeta deficīts un valsts parāds	47
11.5.1.	Budžeta deficīts	47
11.5.2.	Valsts parāds	47
11.5.3.	Praktiski piemēri	47
11.6.	Praktiskā nozīme	48
11.7.	Kopsavilkums	48
12.	Monetārā politika	48
12.1.	Monetārās politikas mērķi	48
12.1.1.	Inflācijas kontrole	48
12.1.2.	Nodarbinātība	48
12.1.3.	Ekonomiskā stabilitāte	48
12.2.	Centrālās bankas instrumenti	49
12.2.1.	Procentu likmes	49
12.2.2.	Atklātā tirgus operācijas	49
12.2.3.	Obligātās rezerves	49
12.3.	Monetārās politikas veidi	49
12.3.1.	Ekspansīvā politika	49
12.3.2.	Restriktīvā politika	49
12.4.	Praktiskā nozīme	50
12.5.	Piemēri	50
12.6.	Kopsavilkums	50
13.	Starptautiskā ekonomika	50
13.1.	Starptautiskā tirdzniecība un tās priekšrocības	50
13.1.1.	Definīcija	50
13.1.2.	Priekšrocības	51
13.1.3.	Piemēri	51
13.2.	Salīdzinošās priekšrocības teorija (Ricardo)	51
13.2.1.	Teorijas būtība	51
13.2.2.	Piemērs	51
13.3.	Muitas tarifi, kvotas un brīvās tirdzniecības līgumi	51
13.3.1.	Muitas tarifi	51
13.3.2.	Kvotas	51
13.3.3.	Brīvās tirdzniecības līgumi	52
13.3.4.	Piemēri	52
13.4.	Globalizācijas ietekme uz nacionālo ekonomiku	52
13.4.1.	Pozitīvā ietekme	52
13.4.2.	Negatīvā ietekme	52
13.4.3.	Piemēri	52
13.5.	Starptautiskās finanšu institūcijas	52
13.5.2.	Pasaules Banka	52
13.5.3.	Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO)	53
13.5.4.	Piemēri	53
13.6.	Praktiskā nozīme	53
13.7.	Kopsavilkums	53
14.	Latvijas ekonomika (praktiskais skatījums)	53
14.1.	Latvijas ekonomikas struktūra (nozaru īpatsvars IKP)	54
14.1.1.	Primārais sektors	54
14.1.2.	Sekundārais sektors	54
14.1.3.	Terciārais sektors	54
14.1.4.	Piemēri un tendences	54
14.2.	Galvenie eksporta un importa virzieni	54
14.2.1.	Eksports	54
14.2.2.	Imports	54
14.2.3.	Tirdzniecības bilance	54
14.3.	Latvijas nodokļu sistēma	55
14.3.1.	Galvenie nodokļi	55
14.3.2.	Nodokļu slogs un ietekme	55
14.3.3.	Piemēri	55
14.4.	Demogrāfijas un darbaspēka izaicinājumi	55
14.4.1.	Iedzīvotāju skaita samazinājums	55
14.4.2.	Darbaspēka vecuma struktūra	55
14.4.3.	Migrācija un izglītība	55
14.4.4.	Praktiski piemēri	55
14.5.	ES ietekme uz Latvijas ekonomiku	56
14.5.1.	Finansiālā palīdzība un fondu programma	56
14.5.2.	Brīvās tirdzniecības piekļuve	56
14.5.3.	Monetārā un regulējošā politika	56
14.5.4.	Piemēri	56
14.6.	Praktiskā nozīme	56
14.7.	Kopsavilkums	56
15.	Mūsdienu izaicinājumi ekonomikā	56
15.1.	Digitalizācija un automatizācija darba tirgū	57
15.1.1.	Definīcija un jēdziens	57
15.1.2.	Digitalizācijas ietekme uz uzņēmējdarbību	57
15.1.3.	Automatizācijas ietekme uz darbaspēku	57
15.1.4.	Sociālā ietekme	57
15.1.5.	Praktiski piemēri	57
15.1.6.	Stratēģiskie ieteikumi	57
15.2.	Zaļā ekonomika un ilgtspējīga attīstība	58
15.2.1.	Definīcija	58
15.2.2.	Ietekme uz uzņēmumiem	58
15.2.3.	Ietekme uz darba tirgu	58
15.2.4.	Vides un ekonomikas mijiedarbība	58
15.2.5.	Piemēri	58
15.2.6.	Stratēģiskie ieteikumi	58
15.3.	Krīžu ietekme uz ekonomiku	59
15.3.1.	COVID-19 pandēmija	59
15.3.2.	Finanšu krīzes	59
15.3.3.	Krīžu ekonomiskās sekas	59
15.3.4.	Praktiski piemēri	59
15.4.	Ēnu ekonomika un tās mazināšanas pasākumi	59
15.4.1.	Definīcija	59
15.4.2.	Ietekme uz valsti un uzņēmumiem	59
15.4.3.	Galvenie iemesli	60
15.4.4.	Mazināšanas pasākumi	60
15.4.5.	Piemēri	60
15.5.	Stratēģiskā nozīme un ilgtspējīga politika	60
15.6.	Kopsavilkums	60
16.	Noslēgums un literatūras saraksts	61
16.1.	Noslēgums (apkopojums)	61
16.1.1.	Galvenās atziņas	61
16.1.2.	Vispārīgās atziņas	62
16.2.	Literatūras saraksts	62

Фрагмент работы

Ievads ekonomikā
1. Kas ir ekonomika un kāpēc tā ir nozīmīga
1.1. Ekonomikas jēdziens
• Ekonomika kā zinātne – tā pēta, kā indivīdi, uzņēmumi un sabiedrības kopumā izmanto ierobežotos resursus, lai apmierinātu neierobežotas vajadzības.
• Klasiskā definīcija: ekonomika ir “izvēles zinātne”, jo resursi ir ierobežoti, bet cilvēku vēlmes ir nebeidzamas.
• Ekonomika ir gan teorētiska, gan praktiska disciplīna – tā skaidro, kā notiek ražošana, patēriņš un sadale, bet vienlaikus sniedz arī instrumentus lēmumu pieņemšanai uzņēmumos un valsts politikā.
• Termina izcelsme: vārds “ekonomika” nāk no grieķu valodas “oikonomia” – mājsaimniecības pārvaldība. Senajā Grieķijā ekonomika galvenokārt bija saistīta ar saimniecības kārtību un resursu sadali ģimenē vai pilsētvalstī, bet mūsdienās tā aptver visu pasauli.
________________________________________
1.2. Ekonomikas kā zinātnes attīstība
• Klasiskā skola (A. Smits, D. Rikardo, T. Malthuss) – uzsvēra tirgus pašregulējošo spēku (“neredzamā roka”).
• Marksisms (K. Markss) – pievērsās darba vērtībai, sociālajām nevienlīdzībām, kapitāla un darba attiecībām.
• Neoklasiskā skola (A. Maršals u.c.) – uzsvēra pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, robežlabuma nozīmi.
• Keynesisms (Dž. M. Keinss) – aplūkoja valsts lomu ekonomikas stabilizācijā, īpaši krīzes apstākļos.
…