Inflācijas sekas.
Inflācija dažādu sociālo grupu ekonomisko stāvokli ietekmē atšķirīgi. Visvairāk to izjūt iedzīvotāju grupas ar fiksētu ienākumu, noguldītāji, kreditori. Uzņēmēji kādu laiku inflācijas spiedienu var neizjust, tomēr drīz vien tā iespaidos arī viņu ekonomisko situāciju, jo peļņa vairs nepalielinās, bet ražošanas faktoru cenu pieaugums un nenoteiktā situācija tirgū nerada stimulus investīcijām. Rezultātā ražošana sašaurinās.
Inflācijas periodā pieaug dzīves dārdzība. Lai noturētu dzīves līmeni, nominālie ienākumi jāpalielina vismaz tādos pašos tempos, kādi ir inflācijas tempi. Taču dažas iedzīvotāju grupas pašas nevar palielināt savus ienākumus, piemēram, pensionāri. Lai noturētu šo sociālo slāņu dzīves līmeni nemainīgu, jāpalielina sociālās izmaksas. Palielināšanas iespējas atkarīgas no reālās ekonomiskās situācijas. Latvijā pašlaik tā ir viena no nopietnākām sociālekonomiskām problēmām.
Attīstītā tirgus sistēmā iedzīvotāji nogulda savus brīvos naudas līdzekļus depozītos vai vērtspapīros ar fiksētu ienākumu. Tik ilgi, kamēr inflācijas tempi ir augstāki nekā Šie fiksētie ienākumi %, to pirktspēja samazinās. Arī kreditori atrodas tādā pašā situācijā, jo naudai, ko atdod aizņēmēji, būs mazāka vērtība kā aizdotajai. Lai izvairītos no šādas situācijas, procenta likmei jābūt augstākai par inflācijas tempiem. Tā Latvijas komercbanku augstās procentu likmes daļēji ir izskaidrojamas ar to vēlēšanos izslēgt zaudējumus, ko var radīt inflācijas procesi.
Tās iedzīvotāju grupas, kuras var palielināt ienākumus, no inflācijas var arī iegūt. Tā, piemēram, ja uzņēmums inflācijas periodā spēj palielināt ražošanu un realizāciju straujākos tempos nekā inflācija, tad uzņēmējs var nopelnīt vairāk nekā līdz inflācijai. Arī kredīta ņēmējs var iegūt, ja aizņēmuma procenta likme ir zemāka par inflācijas tempiem. Pie zināma inflācijas līmeņa, kad valsts budžeta ienākumi nepalielinās proporcionāli cenu pieaugumam un tie nesedz izdevumus, to izjūt arī valsts. Tas izskaidrojams ar to, ka: 1) nodokļu maksājumus budžetā izdara no ienākumiem, kādi tie bija iepriekšējā periodā; 2) nodokļu maksājumi no tekošiem ienākumiem samazinās, jo krītas realizācijas apjoms; 3) nodokļu maksātāji nestabilitātes un neskaidrās ekonomiskās situācijas apstākļos sāk izvairīties no pilnas un savlaicīgas nodokļu maksāšanas. Tādēļ valstu valdībām, tuvojoties inflācijas kritiskajam punktam, nākas izstrādāt un realizēt pasākumus inflācijas un to seku samazināšanai. Inflāciju sekas mazāk izjūt, ja inflācija ir prognozējama. Šajā gadījumā gan patērētāji, gan ražotāji var pieņemt lēmumus, lai šīs sekas samazinātu. Tā, piemēram, strādnieki savos kolektīvajos līgumos ar darba devēju var paredzēt darba algas paaugstinājumu, bet ražotāji iekļaut to savu preču un pakalpojumu cenās. Tātad varam secināt, ka inflācija sabiedrībai ietekmē ienākumu un bagātības pārdalīšanu starp dažādām sociālajām grupām. Bet, ja inflācijas līmenis ir augsts, tad izmainās arī cilvēku uzvedība un tie samazina gan ietaupījumus, gan investīcijas.
…
