Ekonomikas priekšmets. Mikro un makroekonomika

1) Par pirmo ekonomistu tiek uzskatīts Aristotelis1, kurš savā dzīves laikā analizēja un skaidroja tā laika ekonomiskās parādības un likumsakarības. Aristotelis uzskatīja, ka „ekonomika ir dabiska saimnieciska darbība, kas ir saistīta ar dzīvei nepieciešamo produktu ražošanu un maiņu”.1 Lai gan Aristoteli uzskata par pirmo ekonomistu, taču ekonomikas teoriju kā zinātni viņam neizdevās attīstīt.
2) A. Monkretjēns publicēja savu darbu ar nosaukumu „Politiskās ekonomijas traktāts”, viņa interesi piesaistīja tirdzniecība, amatniecība, ekonomiskā politika un ar šim tēmām saistītie jautājumi. Monkretjēns izveidoja, pārformulēja oikonomia par politisko ekonomiju1, taču kā ekonomikas teorijas zinātni1, kas ir zinātne par sabiedriskās iekārtas saimnieciskās darbības likumiem, ekonomiku sāka formulēt pēc angļu ekonomista Ādama Smita darba „Pētījums par tautas bagātības dabu un cēloņiem”.
3) 19. gs. terminu politiskā ekonomija kā ekonomikas zinātnes nosaukumu nomainīja ekonomikas teorija jeb economics. Pirmo reizi šo terminu lietoja V. S. Dževonss, taču A. Māršals pierādīja to, ka politiskā ekonomija ir šķiriska zinātne, bet economics pēta saimnieciskos procesus, atmetot šķirisko pieeju.1

Ekonomikas teorija pēta cilvēku, viņa ekonomisko rīcību, kas viņu motivē, ko un kā izvēlas, lai apmierinātu savas vajadzības. Ekonomikai ir jākalpo cilvēkam, jo ekonomikas centrā ir cilvēks.2…