Savukārt administratīvās sviras ir aizliegumi, saistoši rīkojumi, normatīvi, kas ierobežo rīcības brīvību, ignorējot izdevīgumu peļņas un konkurences jomā. Tām raksturīgi aizliegumi noteiktu preču ražošanai (piemēram, narkotikas, kosmiskie ieroči), licenču piešķiršana noteiktiem darbības veidiem attiecīgajās sfērās, bezdarbnieku pabalstu apmērs, minimālās darba algas līmenis, aizliegumi dabas aizsardzības jomā, kvalitātes kritēriji, pensionāru vecuma, pensiju lieluma līdzšinējā noteikšana, pabalsti ģimenēm par bērniem, centrālās bankas normatīvi komercbanku darbībai, medikamentu cenu atlaides invalīdiem, dažādām slimnieku grupām. Ar šo abu sviru palīdzību tiek regulēts tirgus mehānisms.7 Tātad, valsts var regulēt ekonomiku, nodrošinot makroekonomisku stabilitāti valstī (īstenojot fiskālo un monetāro politiku), pārdalot valsts ienākumus jeb transfertus un nodrošinot iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem.8 Jāpiemin, ka no valsts ir arī atkarīgs tas, kāda labklājībā tiks nodrošināta iedzīvotājiem. Diemžēl šobrīd Latvijā tas nav normāli, ja valstij atrodas nauda, piemēram, koncertzāles būvniecībai, bet neatrodas nauda veselības aprūpei - piemēram, slimnīcās atrodas vecas tehnoloģijas un novecojušas sistēmas. Tā dēļ bieži mirst daudzi nevainīgi cilvēki, kuru dzīvības varēja tikt glābtas. Kopsavilkuma autorei ir žēl, ka viņa un viņas radinieki maksā nodokļus valstij, taču nesaņem attiecīgo veselības aprūpi un citus sabiedriskus labumus. Piemēram, Eiropas Savienības valstīs valsts autoceļi ir daudz kvalitatīvāki nekā Latvijā un turklāt tie ir „daudzgadīgi”, nevis „mēnešgadīgi”, kad jau pēc pāris mēnešiem tie ir jāremontē. Ir ļoti labi, ja valsts regulē ekonomiku godīgā veidā, taču, ja tiek apkrāpti iedzīvotāji, tas vairs nav pieņemams. Autore cer, ka tomēr godīgums uzvarēs un ka ar laiku arī Latvijā iedzīvotāji dzīvos labklājībā, saticībā un to dzīves līmenis arvien pieaugs.…
