Dažādas valstis spēj ražot atšķirīgi, tas izskaidro to, kāpēc tās cenšas specializēties un tirgoties cita ar citu. Valstis atšķiras auglīgo zemju un minerālresursu, ģeogrāfiskā stāvokļa un klimata, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā. Šīs atšķirības nozīmē to, ka kādai valstij var būt priekšrocības attiecībā pret citu valsti kādā konkrētā nozarē. Starptautiskā sadarbība dod iespēju valstīm specializēties tādā ražošanā, ko tās veic labāk. Lielākā pasaules tirdzniecība notiek starp valstīm, kuras savām vajadzībām var saražot daudzas no precēm, ko tās importē. Cēlonis šādam stāvoklim ir tas, ka valstis vienas lietas ražo labāk nekā citas. Starptautiskā tirdzniecība padara iespējamu valstīm specializēties to preču ražošanā, kur tām ir kādas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm. Tāpēc valstis specializējas un apmaina savas preces pret citas valsts ražotām. Specializācija palielina pasaules kopējo preču izlaidi. Preces tiek ražotas lielākā daudzumā un ar mazākām izmaksām. Starptautiskā tirdzniecība dod iespēju valstīm iegūt vairāk preču, nekā ražojot tās tikai savām vajadzībām.
Bet pastāv iespēja, ka brīvā tirdzniecība var radīt dažas problēmas. Tās ir: pārāk liela specializācija un zema mobilitāte. Specializācijas un eksporta tirgus attīstības rezultātā valsts var izveidot spēcīgu rūpniecību. Bet pēkšņi var notikt tā, ka eksporta tirgus ir pazaudēts. Tas notiek tādēļ: cita valsts var kļūt efektīvāka konkrētajā nozarē; tehniskais progress var sekmēt nozīmīgas konkurējošās aizstājēj preces rašanos.…