Cēloņu izprašanai nepieciešams saprast notikumu gaitu. Sākot ar 1996. gadu Latvijā sākās ilgstoša ekonomiskā augšupeja un pēc 2000. gada bija vērojamas tendences kredītu ņemšanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā veicināja finanšu kapitāla ieplūšanu Latvijas ekonomikā gan dažādu subsīdiju un struktūrfondu, gan tā saucamās “sibīriešu naudas” jeb Īrijā un citās ES valstīs strādājošo LR iedzīvotāju peļņas veidā, kas ievērojami palielināja pieprasījumu. 2005. gadā beidzot tika sasniegts 1990. gada reālais IKP. 2006. un 2007. gadā kredītu ņemšana bija sasniegusi popularitātes zenītu. 2008. gada pirmajā kvartālā vēl bija vērojama ekonomiskā augšupeja, taču jau otrajā un trešajā kvartālā patērētāju pirktspēja ievērojami saruka.
Līdz ar ES finansējumu Latvijas ražotājiem tika uzstādītas augstākas prasības un ievērojami palielinājās birokrātijas slogs, kas ļoti bieži nav pamatots. Birokrātiskais aparāts ir kļuvis neefektīvs, vairākas institūcijas prasa vienu informāciju dažādos veidos. Šāda birokrātija uzņēmējiem aizņem daudz laika un līdzekļu, ko tie varētu izmantot, lai darbotos uzņēmumā, turklāt, katra iestāde un darbinieks birokrātiskajā aparātā ir ieguldījums, kas peļņu tiešā veidā nenes.
Pieprasījuma straujais pieaugums sekmēja cenu līmeņa nesamērīgu kāpumu attiecībā pret ražīguma pieaugumu un mazefektīvu uzņēmumu pastāvēšanu, kas normālos apstākļos nespētu konkurēt. Kad sabiedrība savus kredītu limitus izsmēla, attiecīgi samazinājās pieprasījums. Šāds pavērsiens faktiski attīrīja Latvijas ekonomiku no mazefektīgiem uzņēmumiem, kas būtu pozitīvi, ja vien šo uzņēmumu maksātnespēja neietekmētu arī efektīvi strādājošos uzņēmumus, kas no šiem uzņēmumiem nesaņem samaksu par savu produkciju, tādējādi neefektīvu uzņēmumu bankroti izraisa ķēdes reakciju “paraujot līdzi” arī citus.
2008. gada beigās uz bankrota sliekšņa pasaules finanšu krīzes dēļ nonāca Parex Banka, kas, atšķirībā no citām Latvijas bankām, salīdzinoši lielu daļu noguldījumu (ap 25%) bija ieguldījusi dažādos vērtspapīros, kuru vērtība 2008. gada beigās ievērojami kritās, tādējādi radot bankai zaudējumus, kurus tā saviem spēkiem vairs nespēja segt. Parex Bankas noguldītāji lielu daļu noguldījumu steidzās no bankas izņemt, lai paspētu pirms bankas maksātnespējas atgūt savus līdzekļus.
…
