1.1.3. Statistikas zinātnes priekšmets
Jebkuras zinātnes galvenā īpatnība izpaužas izziņas priekšmetā, tās principos un metodēs, kuru kopums veido tās metodoloģiju.
Statistikas galvenās iezīmes un īpatnības:
Pirmā īpatnība.
Statistika kā zinātne pēta nevis atsevišķus faktus, bet masveida sociāli ekonomiskās parādības un procesus, kuri parādās kā daudzi atsevišķi fakti, kuriem piemīt kā individuālas, tā arī kopējas pazīmes.
Statistisko pētījumu uzdevums ir iegūt apkopojošus rādītājus un atklāt sabiedrības dzīves likumsakarības konkrētā vietā un laikā, kuras izpaužas kā parādības lielā skaitā.
Statistikas specifika izpaužas tajā apstāklī, ka tā pētī sabiedrisko likumsakarību skaitlisko (kvantitatīvo) izpausmi.
Likumsakarību izzināšana iespējama tikai tādā gadījumā, ja pēta nevis atsevišķu parādību, bet parādību kopu jeb kopumu, jo sabiedrības dzīves likumsakarības parādās tikai pie masveida parādībām.
Tātad statistiskās izpētes objekts (katrā konkrētā gadījumā) ir statistiskā kopa. Statistiskā kopa ir liels skaits vienību, kurām piemīt:
1. masveidīgums;
2. vienveidīgums;
3. zināmas vērtības;
4. atsevišķu vienību savstarpējā saistība;
variācijas pastāvēšana. Katru atsevišķi ņemto lielā skaita elementu sauc par statistiskās kopas vienību. Statistiskās kopas vienībām raksturīgas kopīgas īpašības, kuras statistikā sauc par pazīmēm. Ar kopas kvalitatīvo vienādību saprot vienību līdzību (objektu, parādību, procesu) pēc kaut kādas vienas būtiskas pazīmes. Tomēr kopas vienības var būt atšķirīgas pēc kaut kādas citas pazīmes.
Pētījuma mērķis nosaka pētāmās kopas robežas un vienības.
Pie viena un tā paša pētījuma mērķa pētāmā kopa un atsevišķa tās vienība ir atkarīga no pētījuma līmeņa.
Piemēram, ražīgumu var pētīt nozares, atsevišķa uzņēmuma, ceha, brigādes, kā arī atsevišķa nodarbinātā līmenī. Kopas vienība – tā ir pētījuma objekta sasmalcināšanas robeža, pie kuras saglabājas pētāmā procesa visas īpašības.
Kopas vienībām bez kopējām pazīmēm, kuras nosaka kopas kvalitatīvo noteiktību, piemīt individuālās īpatnības un atšķirības, kuras tās atšķir vienu no otras, tas ir, pastāv tā saucamā pazīmju variācija. Šo pazīmju variācija ir saistīta ar dažādu apstākļu savienojumu, kombināciju, kas nosaka kopas vienību attīstību (darba ražīguma līmenis ir atkarīgs no atsevišķa strādnieka vecuma, kvalifikācijas, attieksmes pret darbu, …).
Tieši variācijas pastāvēšana nosaka statistikas nepieciešamību.
Līdz ar to statistiskās izpētes priekšmets ir vienādas kvalitātes, variējošas kopas. Jebkuras parādības kopas trīs galvenās īpašības:
1. tā ir parādības kopa;
2. tā ir parādības kopa, kuru vieno kopēja īpašība, kas attēlo vienas un tās pašas likumsakarības izpausmi;
3. tā ir variējošas parādības kopa, kas atšķiras ar savu raksturojumu.
Otrā īpatnība.
Statistika pēta sabiedrisko parādību un procesu kvantitatīvo pusi konkrētos vietas apstākļos un laikā, tas ir, statistikas priekšmets ir sociāli ekonomisko parādību lielums un skaitliskās attiecības, to sakarību un attīstības likumsakarības (statistika pēta ražošanas, sadales un patēriņa ekonomisko raksturojumu, iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni, kultūras dzīves parādības, iedzīvotāju skaitu, …).
Skaitliskā noteiktība – ir statistikas priekšmeta objektīva īpašība. Statistiskie raksturojumi, kurus nosaka statistika, nav fiksēti vienreiz un uz visiem laikiem, tie nav vienādi visām kopas vienībām. Sabiedŗības dzīves parādībām ir noteikti līmeņi neatkarīgi no tā, vai tie izpaužas statistiskos datos vai nē.
Sabiedrības dzīves parādības un procesus statistika raksturo ar noteikta veida skaitļiem, kurus sauc par statistiskiem rādītājiem. Statistiskais rādītājs attēlo kopas vienības un visas kopas lielumu, tātad statistiskais rādītājs ir pētāmās parādības pazīmes kvantitatīvais novērtējums. Pie tam jāņem vērā, ka statistiskā rādītājā parādās kvantitatīvās un kvalitatīvās puses vienotība. Ja nav noteikta parādības kvalitatīvā puse, tad nevar aprēķināt arī tās kvantitatīvo pusi (valsts iekšzemes kopprodukta apjomu var pareizi aprēķināt tikai pie nosacījuma, ja zināms tā kvalitatīvais raksturojums).
Tādu kopas īpašību kā tipiskums, mēra ar vidējiem rādītājiem.
Rādītāju kopums, kas vispusīgi parāda sarežģītas parādības, veido rādītāju sistēmu.
Trešā īpatnība.
Statistika raksturo sabiedrisko parādību struktūru. Struktūra ( uzbūve, izvietojums, izkārtojums) – statistiskās kopas sastāvdaļu savstarpējs izvietojums un sakarība. Struktūra ir masveida parādību iekšējā uzbūve, tas ir, statistiskās kopas iekšējā uzbūve. Statistikai vajag šo struktūru atklāt, izteikt un attēlot ar statistisko rādītāju palīdzību.
Struktūras analīze atklāj sociāli ekonomisko parādību galvenās sastāvdaļas, kuras tiek salīdzinātas ar visu parādību kopu un savā starpā. Doto struktūru salīdzina ar citām vienāda tipa struktūrām, kā arī ar noteiktu struktūru (plāna, normatīvo, …) un atklāj novirzes cēloņus.
Struktūras pazīmes ir daudzveidīgas un statistikas uzdevums ir izvēlēties būtiskās pazīmes, kuras atspoguļo sociāli ekonomisko parādību struktūru. Pazīmju sistēmas izvēli nosaka pētījumu mērķis un tā ir atkarīga no vietas apstākļiem un laika.
…
