Ekonomiskā sistēma nav izolēts veidojums sabiedrībā. Tā mijiedarbojas ar visām sabiedrības struktūrām. Tāpēc augstākā galamērķa sasniegšana ir atkarīga no daudziem faktoriem. Lai varētu notikt ekonomiskā attīstība un sekmīga preču ražošana, ir jāizpilda vairāki pamatnosacījumi. Pirmkārt, ir jābūt nemitīgai ekonomiskajai izaugsmei, jo tikai palielinot produkcijas izlaidi, var cerēt, ka pieaugs arī iedzīvotāju dzīves līmenis. Otrkārt, ir jābūt ekonomiskajai efektivitātei, jo ir svarīgi sasniegt augstāku galarezultātu ar esošajiem resursiem, kā arī iegūt maksimālu labumu no ierobežotu resursu izmantošanas. Treškārt – ekonomiskā brīvība, kas attiecas uz ražotāju brīvību izlemt pašiem, ko ražot un kā ražot, uz patērētāja brīvību izlemt, par kādām precēm izdot naudu. Vēl ļoti svarīga ir ekonomiskā vienlīdzība, kas attiecas uz ienākumu un bagātības sadali sabiedrībā. Tāpat arī ekonomiskā drošība, kas attiecas uz cilvēku vēlēšanos būt aizsargātiem no ekonomiskā riska. Svarīga ir arī makroekonomiskā stabilitāte, kas attiecas uz pilnīgas nodarbinātības un cenu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrībā. Mūsdienās ir izvirzīts arī vēl viens jauns mērķis, proti, sabiedrības ilgtspējīga attīstība – tā apmierina pašreizējās vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt viņu vajadzības. Preču ražotājiem ir jāpiemērojas ekonomiskās sistēmas izmaiņām un jāattīstās līdzi laikam, piedāvājot arvien jaunas preces un produkciju.1
Ekonomikā pastāv trīs pamatjautājumi: ko, cik, kā un kam ražot. Tas, kādā veidā šie pamatjautājumi tiek risināti lielā mērā ir atkarīgs no funkcionējošās ekonomiskās sistēmas. Šādas sistēmas ir vairākas, kuras, protams, ir atšķirīgas. Tomēr starp šīm sistēmām īpaši izceļas brīvā tirgus ekonomika un komandekonomika, kuras savā starpā ir pilnīgi atšķirīgas. Brīvā tirgus ekonomika ir tāda ekonomika, kurā resursu sadales process notiek tikai ar tirgus starpniecību.…
