10. Saistību tiesību rašanās. Vienpusēja atkāpšanās no līguma.CL 1402.p. nosaukti (diemžēl nepilnīgi) šādi saistību rašanas pamati: 1. Tiesiski darījumi; 2. Neatļauta darbība; 3. Likums, kas konkrētos apstākļos automātiski rada saistību.
Saistības rodas arī no nepamatotas iedzīvotāju u.c. pamatiem. Šis trešais pamats sākotnēji var izraisīt vislielākās neskaidrības, jo saistības, kas rodas uz darījumu pamata, taču aizsargā arī likums. Piemēram, vispārējais princips „Līgumi ir jāpilda” taču ir likumiskais pamats, uz kura balstoties, kreditors var prasīt līgumā ietverto pienākuma izpildi.
Neatļautas darbības apkarošana notiek arī ar krimināltiesiskiem un administratīviem līdzekļiem, kurus nereti šim mērķim pielieto. Taču bez pārkāpēja sodīšanas svarīgi ir aizsargāt tās personas, kas neatļautas darbības rezultātā ir cietušas zaudējumus.
Saistību rašanos uz likuma pamata labi ilustrē noteikumi par likumiskajiem procentiem: nav vajadzīga nekāda īpaša vienošanās, lai par sveša kapitāla lietošanu rastos pienākums maksāt procentus. Puse var gan līgt par pretējo.
Atkarībā no tā cik nozīmīgs ir saistību pamats tās vērtēšanā un apstrīdēšanā, saistības iedalāmas kauzālās un abstraktās.
[Kauzālās saistībās šis pamats ir zināms un, ja tas ir prettiesisks vai kļūdains, var būt strīds par saistību rašanos. Abstraktā saistībā, šim pamatam nepiemīt juridiska nozīme, tam var nebūt mantisks raksturs. Šādu saistību nevar apstrīdēt pamata trūkuma dēļ. Tā tas ir, piemēram, vekseļa saistībā.]
Ir šādi vairāki atzīti pamati, kas dod tiesības vienpusēji atkāpties , vai arī no saistības atbrīvot bez īpašas procedūras: 1.pārmērīgi apgrūtinājumi; 2.būtisks līguma pārkāpums;
3. Saistības izpildes subjektīva neiespējamība, ja izpilde ir atkarīga no personas sevišķām spējām un vai tai ir tīri personisks raksturs.
4. Līguma ekonomiskā mērķa sabrukums;
5. Kreditora noteiktās saistību izpildes pagarinājuma pārkāpšana.
…
