95.Klasificējiet starptautisko kodolu tiesību avotus, izejot no atomenerģijas izmantošanas mērķiem. Kodolieroču izstrāde, attīstība, izmēģinājumi - Aizliegumi izvietot noteiktas teritorijās (atmosfērā, kosmosā, zemūdens) ja tāds sprādziens izsauc nokrišņus ārpus valsts robežas.Pastāv zonas brīvas no kodolieročiem – Latīņamerika, Klusa okeāna dienviddaļa, Dienvidaustrumu Āzija, Āfrikas kontinents,
(Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu - aizliedz kodolizmēģinājumus un jebkādus citus kodolsprādzienus uz zemes, zem zemes, atmosfērā un zem ūdens, lai novērstu gan kodolieroču sākotnēju attīstību, gan to kvalitātes uzlabojumus. Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem uz planētas, izveidots visaptverošs verifikācijas režīms – Starptautiskā pārraudzības sistēma. Līguma īstenošanas nolūkos tika izveidota Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (CTBTO). Latvija uzskata, ka CTBT stāšanās spēkā sniegs nozīmīgu ieguldījumu kodolieroču izplatīšanas novēršanā un globālajā kodolatbruņošanās procesā. Latvija atzīst universāla, juridiski saistoša kodolizmēģinājumu aizlieguma ar efektīvu verifikācijas režīmu nozīmīgo lomu starptautiskās drošības nodrošināšanā.2) Kodolieroču neizplatīšanas līgums (NPT), kas stājās spēkā 1970.gadā (parakstīts 1968 gadā), ir globālā kodolieroču neizplatīšanas- un atbruņošanās režīma pamatdokuments. Līgumam pievienojušās 190 valstis, tostarp piecas atzītās kodolvalstis – ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Ķīna. Latvija līgumam pievienojās 1992.gadā.Līguma būtība ietverta tā trīs pīlāros – kodolieroču neizplatīšana, vispārēja un pilnīga kodolatbruņošanās, kā arī kodolenerģijas izmantošana miermīlīgiem mērķiem.3) Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu - Konvencija stājās spēkā 1997.gadā un ietver sevī 188 dalībvalstis. Latvijā konvenciju apstiprināja 1996.gadā.Tā aizliedz ķīmisko ieroču, kā arī to ražošanā izmantojamo ķīmisko vielu attīstīšanu, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un lietošanu, nosaka jau esošo ķīmisko ieroču un ar to ražošanu saistīto iekārtu iznīcināšanu noteiktā termiņā, kā arī veido stingru ķīmiskās rūpniecības verifikācijas un inspekciju režīmu. Konvencijas ietvaros dalībvalstis sadarbojas, lai veicinātu ķīmisko izejvielu izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, kā arī nodrošina palīdzību valstīm ķīmisko ieroču uzbrukuma draudu gadījumā.
2)Radioaktīva planētas piesārņošana
Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un par to iznīcināšanu - Konvencija aizliedz attīstīt, ražot, uzglabāt, izplatīt un izmantot bioloģiskos un toksiskos ieročus, kā arī izejvielas un aprīkojumu, kas paredzēts šādu ieroču radīšanai, pārvietošanai vai izmantošanai naidīgos nolūkos vai bruņotos konfliktos.Saskaņā ar konvenciju, valstij 9 mēnešu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā jāiznīcina vai jāpārveido jau esošās bioloģiskās un toksiskās izejvielas lietošanai vienīgi miermīlīgiem mērķiem.Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1997.gada un Latvijas rīcībā nav konvencijas ietvaros aizliegto ieroču.
3)Normas, kuras paredz atbildību par kodoldarbību un darbinieku aizsardzību-Jautājums kas skar Atbildību darbinieku aizsardzībā, tad kodolkuģa operators absolūti atbildīgs par kodola zaudējumiem . Jebkuru Kopienas vai kādas valsts prasību pret aģentūru vai aģentūras prasību pret Kopienu vai kādu valsti, kas attiecas uz kaitējumu, kurš radies, realizējot garantijas saskaņā ar šo līgumu, un kurš nav kaitējums, kas radies no kodolincidenta, risina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
96.Kā risināmi atbildības jautājumi starptautiskās kodolu tiesībās.
…
