1. AT kā publisko tiesību nozare.
2. AT rašanās un attīstība.
3. AT avoti, veidi-to raksturojums.
4. AT sistēma (sistēmas).
5. AT principi, atsevišķu principu raksturojums.
6. AT subjekta jēdziens.
7. AT tiesiskās attiecības, jēdziens un īpatnības.
8. Publiskās administrācijas (valsts pārvaldes iestādes?) jēdziens un īpatnības.
9. Valsts pārvaldes kontrole, to veidi un raksturojums.
10. Valsts pārvaldes akta jēdziens un veidi.
11. Publisko tiesību līgumi, to raksturojums. (pamatā valsts pārvaldes iekārtu likums.)
12. Atsevišķu līgumu raksturojums.
13. Valsts pārvaldes iestādes struktūra un kompetence.
14. LR valdība-augstākais valsts pārvaldes subjekts, struktūra, kompetence.
Politiskās un administratīvās pārvaldes nodalījums.
15. Ministrijas institūta vispārējs raksturojums, struktūra un kompetence.
16. Resori-AT subjekti, struktūra un kompetence.
17. Pašvaldības kā AT subjekti.
18. Valsts civildienesta jēdziens, struktūra un civildienesta gaita.
19. Cilvēktiesības un valsts pārvalde. Tiesībsarga institūts Latvijā.
20. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē, līdzdalības veidi. Iesniegumu likums.
21.Administratīvā atbildība un administratīvais pārkāpums.
22. Administratīvie sodi, jēdziens un veidi.
1. Administratīvās tiesības - kā patstāvīga publisko tiesību nozare.
Administratīvās tiesības objektīvā nozīmē ir tiesību normu kopums, kas regulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli, personu tiesības un pienākumus publisko tiesību jomā.
subjektīvā nozīmē- tiesības un pienākumi, kas uz objektīvo tiesību pamata, piekrīt publiskajām iestādēm, to darbiniekiem, personām vai to grupām.
Administratīvās tiesības (AT) - patstāvīga publisko tiesību nozare, kas reglamentē publiskās pārvaldes iestāžu izveidošanu, reorganizāciju, likvidāciju, šo iestāžu kompetences noteikšanu un rīcību.AT regulē tās attiecības, kas rodas valsts pārvaldes institūciju darbībā, kur viena puse ir valsts pārvaldes institūcija. Lai pārvaldes darbību sekmīgi veiktu, ir nepieciešams visa veida informatīvais nodrošinājums, materiālais nodrošinājums – sakaru līdzekļi, telpas utt., un tiesiskais nodrošinājums – tiesiskā kārtība un administratīvās tiesības. AT ir apjomīgs normatīvo aktu kopums.AT ir publisko tiesību nozare. Publiskajām tiesībām ir divi pamatuzdevumi:
1) noteikt valsts uzbūvi, valsts institūciju veidošanu un kompetenci, regulēt to funkcionēšanu;2) regulēt attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.Attiecības veidojas gan starp pārvaldes institūcijām un tām pakļautajām organizācijām, gan starp valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām (partijas, asociācijas), gan starp valsts pārvaldes institūcijām un fiziskām personām (pilsoņiem un nepilsoņiem). AT normas nosaka konkrētus uzvedības modeļus, kas adresēti plašam personu lokam vairākkārtējai pielietošanai.Terminu AT lieto divās nozīmēs:1. kā tiesību nozare = normu kopums, kas regulē kādu sabiedrisko attiecību formu. Valsts tiesības veido noteiktu sistēmu, kurai ir savas apakšsistēmas (nozares), kuras gan ir patstāvīgas, taču relatīvi saistītas. AT ir divas šādas nozares: vispārējā un sevišķā.Vispārējā – tās normas, kas darbojas visā valsts pārvaldē. Sevišķā(nozaru) - normas, kas darbojas tikai atsevišķā sfērā.
2. kā zinātne (zinātniska disciplīna) = pētāmais objekts ir AT. AT zinātne pēta publisko administrāciju, kā no tehniskās tā no juridiskās puses, apskatot, kā tas noregulēts ar tiesībām un izpaužas tiesiskajos aktos.Abas šīs disciplīnas atrodas savstarpējā mijiedarbībā
…
