Atšķirībā no dabiskajām tiesībām juridiskais pozitīvisms atzīst tikai tādas tiesības, ko ir noteikusi valsts, tātad oficiālās tiesības, kuras ir izteiktas tiesību normās. Pozitīvās tiesības dēvē par rakstiskajām tiesībām, jo tās ir fiksētas dokumentos. Saskaņā ar pozitīvismu tiesības darbojas konkrētā laikā un vietā un ir grozāmas pēc likumdevēja gribas sakarā ar pārmaiņām sabiedrības dzīvē. Tiesību normu spēks nav atkarīgs no tā, vai tās ir taisnīgas vai nē. Juridiskā pozitīvisma ietvaros ir vērojama normatīva pieeja, saskaņā ar kuru tiesības tiek aplūkotas kā pakāpjveidīga normu sistēma, kur zemāks “pakāpiens” izriet no augstākā “pakāpiena” un tam pakļaujas. Šī normatīvā pieeja ir ietekmējusi mūsdienās esošo tiesību normu hierarhijas veidošanu.
Man vislabāk patīk dabiskās tiesības, jo, manuprāt, tās mums, latviešu tautai, ir neatkārtojamas. Latviešu tauta ieguva savu neatkarību, brīvību, pārdzīvojot netaisnības, nežēlības jūgu. Mūsdienu Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Mūsu valsts un tautas esamība balstās uz latviešu un lībiešu tradīcijām, mūsu vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda – mūsu valsts ir suverēna.
…