Socioloģija ir zinātne, kas pētī sabiedrības likumsakarības un procesus, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģijas sākumi meklējami 19. gadsimtā kā sekas straujajām sabiedrības pārmaiņām. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt.
Sociologs pēta, apkopo un analizē sabiedrības uzvedības tendences, problēmas, intereses un viedokļus. Sociologi pēta visdažādākos ar sabiedrību saistītos jautājumus, piemēram, dažādu sociālo grupu iespējas iekārtoties darbā, sabiedrības integrācijas problēmas, subkultūras. Viņi pēc dažādu organizāciju pasūtījuma veic lietišķos pētījumus, noskaidrojot klientu apmierinātību ar konkrēto organizāciju.
Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makrostruktūru (rasu, etniskās pie-derības, sociālo slāņu un dzimumu), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimeņu) un mikroprocesu (starppersonu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegums, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas statistiskas metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr po-pulāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes).
Balstoties uz 18. – 19. gs. zinātniskās paradigmas, saskaņā ar kuru zinātniskā analīze un tās rezultātā iegūtās zināšanas ir jābalsta uz objektīvo realitāti. Zinātnieki ticēja, ka objektīvajā realitātē pastāv likumsakarības, kuras ir jāatklāj, jāsistematizē un praktiski jāizmanto.
…