Kas? Dienvidamerikas rietumpiekrastē mūžīgi cīnās divas gaisa straumes. No rietumiem uz austrumiem virzās siltā elninjo straume, no dienvidiem tai pretī – aukstā Peru straume.
«El Ninjo», kas atkārtojas ik pēc dažiem gadiem, ir saistīts ar pakāpenisku Klusā okeāna ūdeņu sasilšanu, kuras rezultātā vienu pasaules daļu piemeklē postošs sausums, kamēr citviet plosās vētras ar spēcīgām lietusgāzēm, kas izraisa plūdus.
Par El Nino (spāņu valodā “puisēns”, “Ziemassvētku bērniņi”) straume tiek dēvēta tādēļ, ka tā parasti rodas Ziemassvētku laikā. Dienvidamerikas rietumpiekrastē nonākot, siltā El Nino straume atvaira uz kādu laiku tālāk no krasta okeāna dzīlēs radušos auksto ūdeni, kas līdzi nes ēsmu un kārdina lielos zivju barus. Dažkārt “Ziemassvētku bērniņi” var būt patiesi milzīgs.
Ar elninjo parasti saistās augsta virsējo slāņu temperatūra Klusā okeāna austrumdaļā, tāpat liels skaits laika anomāliju: sausums, plūdi un sals neparastā laikā
Kad? Tas notiek tad, kad straume nonāk savā vietā agrāk, pieņemas spēkā un ir īpaši silta. Dažreiz elninjo ir īsu laiku, jūras virskārtas temperatūra paceļas pavisam nedaudz un tā ietekme aprobežojas ar Dienvidamerikas rietumpiekrasti. Elninjo ilgst apmēram 12 – 18 mēnešus, un daži tā faktori iedarbojas tikai pēc vairākiem mēnešiem kopš tā rašanās.
Norise? Gar Čīles ziemeļkrastu 400 km garumā tukšs un akmeņains Atakamas tuksnesis, kur aug tikai nīkulīgi kaktusi. Šo vietu dēvē par elli zemes virsū. Čīles Klusā okeāna krastā starp Ariku un Antofagastu atrodas mūsu planētas vissausākais apvidus, gada nokrišņu daudzums tur ir mazāk nekā 0,1 mm. Aukstā Peru straume iespiežas krasta siltajā ūdenī. Atdziestot apakšējam gaisa slānim, izveidojas nokrišņi. 1924.gada decembrī elninjo auksto Peru straumi aizdzina tālu uz dienvidiem.…
