Elektriskā strāva

Elektriskā strāva dažādās vielās
1) Elektriskā strāva metālos
 Brīvie lādiņnesēji ir elektroni (10'28m-3)
 Elektroni atrodas nepārtrauktā, haotiskā siltumkustībā ar vid. Ātrumu 10-4m/s (elektronvadītspēja)
 Sildot metālus, to pretestība palielinās, tātad vadītspēja samazinās
2) Elektriskā strāva šķidrumos jeb elektrolītos
 Brīvie lādiņnesēji ir „+” (uz katodu) un „-” (uz anodu) lādēti joni- jonvadītspēja
 Elektrovadītspēja ir novērojama šķidriem metāliem
 Strāvas plūšana elektrolītos ir saistīta ar vielas pārnesi- elektrolīzi
 Paaugstinoties elektrolīta temp., tā pretestība samazinās, tātad vadītspēja palielinās
 m=kIt
3) Elektriskā strāva gāzēs
 Gāzes galvenokārt sastāv no neitrālām molekulām un atomiem, tāpēc tās ir dieleltriķi; elektrovadītspēja ir niecīga
 Lai gāze kļūtu par vadītāju, ir jāpalielina tās vadītspēja (gāzi sildot, apstarojot ar dažādiem starojumiem jeb iedarbojoties ar elektrisko lauku); tā rez. gāze jonizējas- sadalās „+” jonos un brīvajos elektronos
 Gāzēm ir gan elektrovadītspēja, gan jonvadītspēja
 Strāvas plūšanu gāzēs sauc par gāzu izlādi (*nepatstāvīgā izlāde;*patstāvīgā izlāde:-elektronu triecienjonizācija;-elektronu emisija;*mirdzizlāde)
…