Cilvēks nav radījis elektrību – daba tā pastāvējusi vienmēr, taču prasme elektroenerģiju izmantot visdažādākajiem mērķiem un ražot to vajadzīgajos daudzumos ir viens no izcilākajiem cilvēces sasniegumiem. Nozīmes ziņā to var salīdzināt ar prasmi audzēt kultūraugus vai rakstības izgudrošanu. Elektroenerģijas ražošanai mūsdienu sabiedrības dzīve ir nepārvērtējama nozīme. Bez tas nav iedomājama ne tikai katras atsevišķas valsts, bet ari visas pasaules līdzsvarota attīstība un pat normāla pastāvēšana. Modernais cilvēks ir tik ļoti pieradis paļauties uz elektroenerģijas izmantošanu, ka, bez tās vairs nespētu izdzīvot. Cilvēcei nākotne būs jāatrisina vel ne viens vien sarežģīts uzdevums, lai varētu apmierināt savas prasības pēc elektroenerģijas. Joprojām ļoti lielu daļu pasaulē saražotās elektroenerģijas iegūst, sadedzinot zemes dzīlēs atrodamo kurināmo (gāzi, ogles, naftu, degakmeni). Jo izrakteņu krājumi neatjaunojas (tāpēc ari tiek dēvēti par neatjaunojamajiem energoresursiem) un šobrīd sāk pamazam izsīkt. To izjūt ikviens elektrības patērētājs – krājumiem sarūkot, kurināmais kļūst arvien dārgāks, un attiecīgi dārgāka kļūst ari no tā iegūta elektroenerģija. Vienīga izeja ir – attīstīt citas elektroenerģijas iegūšanas tehnoloģijas, tai skaita atjaunojamo energoresursu (upju straumes, vēja, saules enerģijas) izmantošanu.
Tomēr ar ikvienu elektrības iegūšanas paņēmienu saistīts zināms risks un kaitējums apkārtējai videi, ari elektrostacijai līdzās dzīvojošo cilvēku ierastajai dzīves kartībai. Gandrīz vienmēr, lai iegūtu tik nepieciešamo elektrību, kaut kas tiek upurēts, tāpēc ir svarīgi elektrību lietot gudri un taupīgi.…
