Darbs un impulss (impulsa moments)
Kā paredzēt zemestrīces?!
Lai paredzētu zemestrīces, sākumā ir jāsaprot, kā tās veidojas. Iepriekš seismologi ir veikuši prognozes, kas ietvēra mēģinājumus gandrīz droši noteikt, kad, kur un ar kādu intensitāti notiks konkrētas zemestrīces bet pētnieki tomēr saprata, cik sarežģītas patiesībā ir zemestrīces un cik grūti ir tās paredzēt.
Zemes garoza ir veidota no vairākām plašām un robainām tektoniskajām plātnēm, kuras atrodas nemitīgā kustībā virs karstās un izkusušās mantijas. Plātnēs, kuras savstarpēji nepārtraukti mijiedarbojas, pat dažu centimetru liels pārvietojums gada laikā var izraisīt dziļas plaisas. Ir pietiekami grūti paredzēt šīs mazās kustības, tāpēc faktori, kas rada seismiskās svārstības ir ļoti dažādi. Nestabilās zonās pieaugošais spiediens var radīt zemestrīci. Analizējot seismisko svārstību monitoringa staciju ierakstus, tika konstatēts, ka 2891 km dziļumā atrodas robeža, no kuras atstarojas spēcīgi mehāniskie viļņi. Lielākā daļa zemestrīču notiek lūzuma zonās, atdalot divus blakus esošos Zemes garozas gabalus, kas pārvietojas viens pret otru. Parasti lūzumi tiek bloķēti berzes dēļ, un spriegumi laika gaitā vienmērīgi uzkrājas. Bet, kad bojājumi sasniedz lūzuma punktu un divas plātnes pēkšņi slīd viena otrai garām, tiek atbrīvots milzīgs siltumenerģijas daudzums, zemestrīces izraisošo seismisko viļņu veidā. Zinātnieki ir mēģinājuši paredzēt zemestrīces, pamatojoties uz to, ka lēna spiediena uzkrāšanās un pēc tam pēkšņa stresa izlaišana notiek cikliski. Vairāki faktori sarežģī šo vienkāršo ainu, tostarp tas, ka viena plātne zem otras var paslīdēt dažādos stresa līmeņos, kā arī tas, ka mijiedarbība starp blakus esošām plātnēm ir ļoti mainīga.
…
