Eliass Kaneti "Masa un vara"

Vācu rakstnieks un zinātnieks Eliass Kaneti, apbalvots ar Nobela prēmiju literatūrā, ir sarakstījis vairākas, jau labi zināmas, grāmatas. Kaneti ir savdabīga personība vācu rakstniecībā. Filozofiski socioloģiskais traktāts „Masa un vara” sarakstīts 1960.gadā. Viens no traktāta pamatjēdzieniem ir masa. Pēc Kaneti ieskatiem, masa ir sav¬dabīga cilvēku kopdzīves forma ar tikai tai piemītošām īpašībām. Tikpat svarīgs ir arī varas fenomens – visu izdzīvojušā un pārdzīvojušā „varoņa” triumfs. Varu ar masu, pēc Kaneti ieskatiem, saista pavēle. Varenība ir spēja iedarboties uz citu un iespēja pavēlēt
Kaneti apraksta kāda senāta prezidenta dzīvi un darbību. Prezidents Šrēbers bija izglītots un turīgs cilvēks, kurš bija pārliecināts par savu domu pareizību un nozīmību. Viņš nešaubīgi uzskatīja, ka ir daudz tuvāk patiesībai kā jebkurš cits. Mūžības tēma aužas viscaur viņa dzīvei un nozīmē vairāk nekā vienkāršam cilvēkam. Viņa pārdzīvojumi aptver milzīgus laika posmus. Viņš atsevišķas naktis izdzīvo kā vairākus gadsimtus ilgas. Jebkurš zvaigznājs visumā viņam šķiet autobusa pieturas attālumā, lai gan ļoti labi apzinās, cik tālu tas viss atrodas no Zemes. Viņš vēlas ne tik daudz izaugsmi, cik plašumus, kur izplesties un apliecināt savu varu. Svarīgākā ir pozīcija, kas nevar būt pārlieku liela un pietiekami mūžīga. Un principu augšgalā kā prioritāte tiek nostādīta pasaules kārtība.
Šrēbers ir paranoiķis. Viņš jūtas apdraudēts daudzējādā ziņā. Viņa pasaulē mīt dažādi iemītnieki. Cilvēka dvēsele, Šrēbera skatījumā, ir ietverta ķermeņa nervos. Un, kamēr vien cilvēks ir dzīvs, viņš ir gan ķermenis, gan dvēsele vienkopus. Kad cilvēks nomirst, nervi paliek kā dvēsele. Dievs ir radniecīgs cilvēka dvēselei, taču tai pat laikā pārāks, jo viņa nervu skaits nav ierobežots. Un tie ir mūžīgi. Pietam īstā Dieva saskarsme ar cilvēku notiek tikai pēc nāves.
…