Elpošanas fizioloģija

Tāpat kā asinsrites gadījumā, arī gaisa plūsmu var kavēt pretestība, ko rada ceļš, pa kuru gaiss izplatās. Normālos apstākļos (vesela organisma gadījumā) plaušu audu pretestība ir ļoti niecīga. Vislielāko gaisa plūsmas pretestību elpošanas sistēmā rada bronhiolas un to diametra maiņa, kuru regulē veģetatīvā nervu sistēma. Traheju un lielos bronhus ieskauj skrimšļa gredzeni, kas notur šīs “caurules” atvērtas un stingras, taču bronhiolu sieniņu veido gludā muskulatūra bez skrimšļa. Tā saņem gan simpatiskās, gan parasimpatiskās nervu sistēmas inervāciju – parasimpatiskā sašaurina bronhiolas (palielinot pretestību), savukārt, simpatiskā NS – paplašina bronhiolas (attiecīgi samazinot pretestību). To ir viegli iegaumēt – piemēram, fiziskas slodzes laikā pieaug audu pieprasījums pēc skābekļa, tāpēc ir nepieciešams veicināt gāzu apmaiņu. Simpatiskās NS aktivitāte slodzes laikā pieaug, reizē ar citiem simpatiskās NS efektiem, tiek paplašinātas bronhiolas, nodrošinot mazāku pretestību un lielāku gaisa plūsmu, tātad – ventilāciju. …