Funkcijas:
1/ gāzu maiņa.
Plaušās starp venozajām asinīm un alveolāro gaisu, visā organismā starp arteriālajām asinīm
un audiem, sakarā ar skābekļa O2 un ogļskābās gāzes CO2 atšķirīgām koncentrācijām abās
vidēs, notiek šo koncentrāciju izlīdzināšanās difūzijas ceļā t.i. plaušās venozās asinis atdod
ogļskābo gāzi un uzņem skābekli, bet audos skābeklis no arteriālajām asinīm pāriet uz šūnām;
2/ viegli gaistošu vielu izvadīšana ar izelpojamo gaisu, piemēram, alkohola vai nepareizas vielu
maiņas rezultātā izveidotā acetona;
3/ termoregulācijas. Tā kā ieelpotais gaiss ar asiņu palīdzību tiek sasildīts (vai dzesēts), tuvinot
tā temperatūru ķermeņa temperatūrai, notiek siltuma apmaiņa. Notiek arī elpošanas orgānu
gļotādas dzesēšana, sakarā ar ūdens iztvaikošanu no tās;
4/ skaņas radīšana. Izelpojamais gaiss ar noteiktu spiedienu ievibrē balss saites, aktivējas balss
muskuļi un rodas skaņa;
5/ imūnaizsargfunkcija. Tā kā elpošanas orgānu gļotāda tieši saskaras ar ārējo vidi, un tās
laukums ir aptuveni 100 m2, tai ir jāizpilda barjeras funkcija, neielaižot organisma iekšējā
vidē ģenētiski svešus savienojumus;
6/ organisma hormonālā regulācija. Plaušu asinsvadu endotēlijs izstrādā fermentu, kura ietekmē
angiotenzīns (AT) I pārveidojas par angiotenzīnu II .AT II izraisa asinsvadu sašaurināšanos,
veicina hormona aldosterona ražošanu virsnieru dziedzera garozā, veicina noradrenalīna
sekrēciju no simpatisko postganglionāro šķiedru nervgaļiem, veicina hormonu vazopresīna un
adrenokortikotropā hormona sekrēciju.
Visas dzīvās būtnes nepārtraukti patērē O2 un izdala CO2. Procesu kopumu, kurš nodrošina
O2 uzņemšanu un CO2 izdalīšanu, sauc par elpošanu. Gāzu apmaiņu starp ārējo vidi (alveolāro
gaisu) un venozajām asinīm plaušu kapilāros sauc par ārējo elpošanu, bet gāzu apmaiņu starp
arteriālajiem kapilāriem un audiem par iekšējo elpošanu. Elpošanai jānodrošina atbilstoša audu
apgāde ar O2, lai šī gāze pietiekamā daudzumā nonāktu mitahondrijos, kuros notiek bioloģiskās
oksidēšanās procesi jeb šūnu elpošana.
…
