Angīna – akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs aukslēju mandeļu iekaisums. Retāk angīna skar rīkles (aizdegunes) vai mēles mandeli. Bērni slimo biežāk nekā pieaugušie. Angīnas ierosinātāji ir strutas radoši mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki), vīrusi vai patogēnās sēnes. Angīnas rašanos veicina organisma pretestības samazināšanās, atdzišana, pārkaršana. Infekcija organismā iekļūst, cilvēkam nonākot kontaktā ar slimnieku (īpaši pirmajās slimības dienās), tā lietotiem priekšmetiem, kā arī lietojot inficētus produktus. Angīna sākas pēkšņi ar nogurumu, galvassāpēm, drebuļiem, sāpēm kaklā, locītavās, augstu temperatūru (var paaugstināties līdz 40 C). Temperatūra var nesamazināties vairākas dienas. Mandeles var būt palielinātas, pieskārtušas, pietūkušas, ar dzeltenbaltiem aplikumiem, ir apgrūtināta rīšana. Palielinās kakla limfmezgli, taustot tie ir sāpīgi. Angīna var būt arī viens no simptomiem dažām vispārējām infekcijas slimībām (skarlatīna, difterija) vai asinsrades orgānu slimībām. Parādoties pirmajām angīnas pazīmēm, ir jāgriežas pie ārsta. Ārstēšanā jāievēro gultas režīms, jālieto vitamīniem bagāts, nekairinošs uzturs. Pēc ārsta norādījumiem lieto medikamentus (aspirīnu, sulfanilamīdus, antibiotikas). Vairākas reizes dienā kakls jāskalo ar siltu, dezinficējošu šķīdumu, piem., ūdeņraža peroksīda šķīdumu (1 ēdamkarote 3% šķīduma uz glāzi ūdens), kumelīšu tēju. Maziem bērniem, kas kaklu skalot neprot, bieži jādod dzert silta kumelīšu tēja. Kakla ārpusē liek sildošu kompresi. Angīnas profilaksē liela nozīme ir mutes dobuma tīrībai, zobu ārstēšanai, ēšanas režīmam, pareizai elpošanai (caur degunu), organisma norūdīšanai. …
