Elpošanas sistēma

Elpošanas orgānu sistēmas slimību pazīstamākās izmeklēšanas metodes.
Rentgenoloģiskā izmeklēšana dažādu slimību diagnostikā ieņem vienu no svarīgākajām vietām. Plaušu slimnieku rentgenoloģisko izmeklēšanu parasti sāk ar fluorogrāfiju vai rentgenoskopiju.
Fluorogrāfiju plaši izmanto iedzīvotāju masveida profilaktiskajām apskatēm. Tā ir galvenā hronisko plaušu slimnieku atlases metode.
Rentgenoskopija parasti ir krūškurvja izmeklēšanas pirmais etaps. To sāk ar vispārēju krūškurvja caurskati, pilnīgi atverot rentgenlampas diafragmu. Līdz ar to iegūst orientējošu priekšstatu par visa krūškurvja uzbūvi, plaušu pneimatizāciju un patoloģiskā procesa lokalizāciju.
Rentgenogrāfija ļauj spriest par lokālām vai difūzam plaušu pneimatizācijas pārmaiņām. Analizējot rentgenogrammu, var dot precīzu patoloģisko pārmaiņu raksturojumu. Rentgenogrāfiju izdara vairākās projekcijās. Biežāk lieto taisno un sānu projekciju.
Tomogrāfija ir rentgenoloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj iegūt izmeklējamā objekta jebkuru brīvi izvēlēta slāņa attēlu. Tomogrammās labi var diferencēt dobumus, patoloģisko veidojumu struktūru, bronhu lūmenu.
Bronhoskopija ir endoskopiskās izmeklēšanas metode, kuru izmantojot iespējams apskatīt trahejas un bronhu iekšējo virsmu pat līdz subsegmentārajiem bronhiem, atsūkt sekrētu, krēpas un iegūt elpošanas orgānu sienām vai patoloģiskajiem veidojumiem biopsijas materiālu. Bez tam bronhoskopija ir neaizstājama tādos gadījumos, kad ātri jānovērš bronhu aizsprostojums pēc svešķermeņa aspirācijas vai jālikvidē aizsprostojums, kas radies strutām, gļotām vai asinīm sakrājoties asinīs. Brohoskopiju izdara vispārējā vai lokālā anestēzijā.
…