Elpošanas sistēmas uzbūve pilnībā atbilst to galvenajai funkcijai – gāzu maiņai starp ieelpoto gaisu un asinīm. Šim procesam ir divi etapi:
• Ventilācija, nodrošina gāzu maiņu starp apkārtējo vidi un plaušām,
• Difūzija, nodrošina gāzu maiņu starp plaušām un asinsriti.
Augšējie elpceļi ir deguna dobums, rīkle un balsene. Šos elpceļus izklāj labi apasiņota gļotāda ar skropstiņ epitēliju virspusē. Apakšējie elpceļi ir traheja un bronhi. Traheja sadalās divos galvenajos bronhos, kas ieiet plaušās un sadalās arvien sīkākos bronhos, veidojot bronhiālo koku. Labais galvenais bronhs sākotnēji sadalās trijos lielos zaros, bet kreisais divos, līdz ar to labo plaušu veido trīs, bet kreiso divas daivas. Kreisajā plaušā vidējās daivas ekvivalents ir lingula. Kreisā plauša ir mazāka nekā labā. Labais galvenais bronhs atzarojas no trahejas vertikālāk, it kā turpinot trahejas virzienu, turpretim kreisais galvenais bronhs asākā leņķī. Šāda īpatnība ir iemesls faktam, ka aspirācijas ceļā bronhos nonākušais materiāls (svešķermeņi, asinis u.c.) pārsvarā deponējas labajā plaušā. Bronhu sieniņas veido trīs slāņi – epitēlijs, gludais muskuļslānis un saistaudu slānis. Lielajos bronhos (aptuveni līdz desmitajam zarojumam) saistaudu slānī ir skrimšļa gredzeni. Ar skrimšļa gredzeniem aptvertajos elpceļos ir arī gļotas izdalošas kausveida šūnas un skropstiņ epitēlijs. Bronhu gļotādā vēl atrodas neiroendokrīnas šūnas, kurās atrodas granulas, kas satur serotonīnu, kalcitonīnu un gastrīnu atbrīvojošu peptīdu (bombezīnu). Trahejas un bronhu zemgļotādā atrodas daudz gļotu izdaloši dziedzeri, šādi dziedzeri nav konstatējami bronhiolās. Bronhi sazarojas līdz bronhiolām. Bronhiolas ir bronhiālā koka tālākie zari, kuriem vairs nav skrimšļa karkasa un zemgļotu dziedzeru. Bronhiolas, kuru diametrs ir mazāks par 2mm sauc par terminālajām bronhiolām. …
