Dzejniece, Elza Ķezbere, dzimusi 1911. gada 5. maijā Tirzā. Mācījusies Tirzas pamatskolā, pēc tam Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolā. Latvijas Universitātē sākusi studēt vēsturi. Strādājusi par korektori laikrakstu redakcijās un grāmatu apgādā. Vīrs, Osvalds Ķezbers, represēts 1941. gada 14. jūnijā Litenē. 1944. gadā Elza ar meitām devusies uz Vāciju, 1950. gadā izceļojusi uz ASV, Ņujorku. Strādājusi gadījuma darbus, vēlāk par korektori ‘‘Grāmatu Draugā’’.‘Profils stiklā’’ – 1937.
‘‘Dziedošais gliemežvāks’’ – 1938.
‘‘Vēstules Pēram Gintam’’ – 1938.
‘‘Jāapsnieg’’ – 1943.
‘‘Dziesma par dzērvi’’ – 1944.
‘‘Krēslainie spoguļi’’ – 1949.
‘‘Ilūzijas’’ – 1950.
‘‘Koncerts’’ – 1965.
Pusnakts lietus – vēji salti...
Aizrestotie ešeloni –
Asinīs un dzelzīs kalti,
Apvīti ar ērkšķu kroni.
Liekas, šonakt zeme visa
Nodreb asarās un mokās.
Tur – aiz restēm gaisma dzisa.
Dievs, tos glābt stāv tavās rokās!
Nakts un tumsa. Lāse salta
Saka man: ‘‘Šo stundu vēlo
Latvija tiek krustā kalta!
Raudi, cilvēk! – Dievs, jel žēlo!’’
Un es naktī viena stāvu,
Nolaist nespēdama plakstus,
Redzu – Dievs ceļ liesmu āvu,
Debesīs dedz uguns rakstus.
Un es lasu: ‘‘Jūs, kas mokās –
Svēti būsat tautai savai!
Jūsu važās slēgtās rokās.
Pacelts karogs latvju slavai!’’ (2)…