Organisma atbildes reakcijas uz iekšējo un ārējo vidi kopīgi regulē endokrīnā un nervu sistēma. Endokrīno sistēmu veido dziedzeri, kas atrodas organisma dažādās daļās. Iekšējās sekrēcijas (endokrīnajiem) dziedzeriem nav izvadkanālu, līdz ar to tie savu sekrētu izdala asinīs vai citos organisma šķidrumos. Šajos dziedzeros veidojas, kā arī no tiem tiek izdalīti speciāli ķīmiski savienojumi (mesendžeri) jeb bioloģiski aktīvas vielas, kuras sauc par hormoniem.
Endokrīnās sistēmas dziedzeri ir: hipofīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, aizkrūts dziedzeris (timus), virsnieres, aizkuņģa dziedzera Langerhansa saliņas un dzimumdziedzeri.
Endokrīnās sistēmas galvenās funkcijas ir :
• Hormonu nodrošināta specifiska regulācijas informācija starp šūnām un orgāniem,
• Jau augļa stadijā diferenciēt reproduktīvo un CNS sistēmu,
• Stimulēt augšanu un attīstību gan bērniem gan pieaugušajiem,
• Koordinēt sieviešu un vīriešu reproduktīvo sistēmu, nodrošinot reprodukciju,
• Saglabāt optimālu organisma iekšējo vidi mūža garumā,
• Koriģēt un pielāgot organisma reakcijas stresa gadījumos, vai pēkšņu pārmaiņu laikā.
Hormonu darbības regulācijas mehānismi
Endokrīnie dziedzeri reaģē uz specifiskiem signāliem, sintezējot un izdalot hormonus asinsritē. Hormoniem ir raksturīgs:
• Hormoni izdalās nevienmērīgi. To izdalīšanās ir:…