Jēdziens ergonomika bieži tiek lietots mūsdienu biroja kontekstā. Viens no galvenajiem ergonomikas uzdevumiem ir nodrošināt produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam un padarīt darba vidi komfortablāku. Uzlabojot sistēmas ergonomiku, uzlabojas darba efektivitāte un samazinās darba vides riska faktori. Ergonomika plašākā perspektīvā ietver fiziskos aspektus, kas tieši saistīti ar strādājošā darba vietu, apkārtējās darba vides un emocionāli psiholoģiskos aspektus.
Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka pati strādāju birojā un lielāko dienas daļu pavadu pie datora. Tagad es esmu ieguvusi daudz jaunas informācijas, par kuru pirms tam neko nebiju dzirdējusi piem.par veselības aprūpi.
Es domāju, ka par šīm tēmām būtu jārunā vairāk un vairāk jāmēģina popularizēt darba vides drošību sabiedrībā.
Latvijā nav veikti apjomīgi pētījumi par datoru un biroju tehnikas ietekmi uz cilvēka organismu ilgtermiņa. Taču arī biroja vide, kur darbinieki bieži vien pavada ļoti garas darba stundas, ir pakļauta dažādiem riska faktoriem.
Kā raksturīgākos riska faktorus darbā ar datoru speciālisti atzīst fizisko, redzes un psiholoģisko slodzi. Fiziskā pārslodze var rasties, ja strādājošais ilgstoši veic monotonu darbu pie datora vai sēž nepareizā pozā.
Pārslodze redzei rodas, ja datora monitoram nav atbilstošu ergonomisko parametru, darba vieta nav pietiekami apgaismota, monitorā veidojas atspīdumi un apžilbinājumi, acis netiek regulāri atpūtinātas.
Ne vienmēr pietiekami nopietni tiek novērtēta psiholoģiskā slodze kā riska faktors, kam par cēloni var būt ātrs darba temps, laika trūkums, ilgstošs stress, trokšņu līmenis birojā u.c.
Redzes diskomforts, sausās acs sindroms, sāpes sprandā un plecos, sāpes plaukstas pamatnes locītavā jeb tā dēvētais karpālā kanāla sindroms, sāpes jostas krustu rajonā u.c. ir raksturīgākās sūdzības biroja darbiniekiem. Tās ir sekas tam, ka ilgstoši tiek strādāts pie datora nepareizi iekārtotās darba vietās vai arī netiek ievērots sabalansēts darba režīms. …
