Eseja-anotācija Džona Greja grāmatai "Bērni ir no debesīm"

3. Bērni mācās saudzēt mantas un cienīt apkārtējo vidi ne tāpēc, ka viņus mudina būt atbildīgiem, bet gan tāpēc, ka viņi redz, ka tā rīkojas vecāki.
Saistībā ar Corona vīrusu valstī, man vajadzēja kādu laiku pastrādāt dežūrgrupā, kur viens no bērniem pastāvīgi bija rupjš pret mani un auklīti, pazemoja un smējās par mazākiem bērniem, tīšuprāt bojāja rotaļlietas. Uz maniem skaidrojumiem, ka tā darīt nav labi, es saņēmu atbildē jaunu iebildumu un pretenziju porciju. Šāda situācija iedzina mani strupceļā– no kurienes gan bērnā var būt tik daudz agresijas? Atbildi uz šo jautājumu es guvu, aprunājoties ar bērna tēvu. Uz manis sacīto, ka bērnam turpmāk dzīve var klāties grūti, tēvs atbildēja, ka bērnudārzs un skola nav nekāda dzīve, ka viņš pats tāds esot bijis un, ka tikai tā puikas kļūst par īstiem vīriem.
Kā teica krievu klasiķis Ļ. Tolstojs - viss sākas ģimenē. Es uzskatu, ka pedagogs, pat vistalantīgākais, nav spējīgs izlabot kļūdas, kuras iegūtas ģimenē un nepareizā apkārtējā vidē. Tieši tāpēc mazuļa audzināšanā tik svarīgu un nozīmīgu lomu spēlē ģimene, kā arī vecāku un pedagogu veiksmīga sadarbība. Izglītojot bērnu, pedagogs sniedz viņam iespēju veidoties kā personībai.
Noslēgumā es vēlētos sniegt dažus T.Seldina citātus no grāmatas “Montesori enciklopēdija” par ģimenes lomu bērna audzināšanā, kas man likās atbilstoši:
- “Ne katrs skolotājs kļūst par vecāku, bet katram vecākam ir jākļūst par skolotāju”
…