“Bieži vien ļaudīm nav acu
savas zemes daiļumu aplūkošanai.
Vajadzīgs, lai kāds viņiem tās
iedotu, ka viņi varētu cienīt un
mīlēt savu zemi.
Edvarts Virza
(27. XII 1883 – 1. III 1940)
1. Kā daba ietekmē “Straumēnu” ļaužu gaitas?
Pavasara plūdu laikā Straumēnu ļaudis glāba lopus un visu iedzīvi no noslīkšanas, jo Lielupe, iziedama no krastiem, applūdināja ne tikai laukus un pļavas, bet arī mājas, kūtis un citas ēkas. Visu mantu, kas glabājās pagalmā, saime sazvejoja, braukdami laivās un ķerdami ar ķekšiem, un iepludināja laidarā.
Lai apkoptu mājas un kūti, Straumēnu ļaudis brauca ar laivām un plostiņiem. Arī svētdienā uz baznīcu bija jābrauc ar laivu, cita ceļa nebija.
Plūdu naktī saimnieks ar puisi brauca zosu medībās.
Pēc plūdiem saimnieks ar puišiem staigāja pa laukiem kapādams ūdens sanestās velēnas. Šis bija arī laiks, kad viegli varēja noķert zivis, kas pēc plūdiem bija palikušas uz lauka un pļavā gandrīz visās bedrēs un grāvjos.
Vasara. Lielais sausums vasaras sākumā aizkavēja mēslu iearšanu laukos.
Pēc siena pļaujas viss savāktais siens steidzīgi bija jāsakrauj gubeņos, lai pēkšņi uznākušais lietus to nesaliedētu un tas neietu zudumā. Lielā lietus dēļ nebija iespējams strādā lauku darbus un tādēļ ļaudis dzīvoja pa klētīm un piedarbiem un darīja visādus sīkus mājas darbus. Kad lietus bija pārgājis un viss siens savests mājās, pļaujas darbi turpinājās.
Rudens. Lielā migla un aukstums no rītiem liedza Straumēnu ļaudīm jau pašā agrumā sākt darbus uz lauka. Pēc pirmajām salnām Straumēni ķērās klāt kartupeļu rakšanai. Lapkriša laikā ļaudis kūtī salmu vietā pakaisīja sētā sagrābtās lapas.
Ziema. Pēc pirmā sniega uzsnigšanas Straumēnu ļaudis priecājās par tā baltumu un nesteidzās to sabradāt. Pēc lielā puteņa visi Straumēnu ļaudis raka pagalmā sniegu. Lielais aukstums sadzina ļaudis mājās un, tikai nepieciešamības spiesti, tie izgāja no mājas.
…
