Kā faktoru analīzes piemēru aplūkosim 12 jautājumu analīzi no Starptautiskās pilsoniskā izglītības pētījuma par politiskām aktivitātēm (16. attēls), kuri ir arī analizēti apakšnodaļā par strukturālajiem vienādojumiem. Veicot faktorizāciju un griešanu, tika iegūti 5.1. tabulā parādītie svari. Ja svaru vērtības modulis (absolūtā vērtība) ir zem 0,1, tie nav šeit uzrādīti. Redzams, ka pirmie divi jautājumi dod gandrīz vienādu ieguldījumu 1. un 2. faktorā, bet 3. faktorā to ieguldījums ir 0. Faktiski, šie jautājumi ir ekvivalenti. Ja tos neľem vērā, tad atbilstošie faktoru svari parādīti 2. tabulā. Ja vēl izľemam 8. un 9. jautājumu, kuru ieguldījums visos faktoros ir liels (tātad, to interpretācija ir ļoti sarežģīta), tad iegūstam ļoti skaidru ainu (3. tabula, tajā uzskatāmības un interpretācijas dēļ parādīti tikai svari ar vērtības moduli virs 0,22, kuru determinācijas koeficients ir virs 5%). 1. faktors, kurā svarus veido 10., 11. un 12. jautājums, raksturo nelegālās politiskās aktivitātes. 2. faktors, kurā lielākos svarus veido 3., 4. un 5. jautājums, raksturo legālo politisko aktivitāti. 3. faktors raksturo sociālo aktivitāti. Izmantojot šos faktorus, varam, piemēram, aplūkot atšķirības starp zēniem un meitenēm, skolēniem ar latviešu mācību valodu un skolēniem ar krievu mācību valodu. Tas parādīts 4. tabulā z skalā. Kā redzams, rezultāti ir līdzīgi kā, lietojot strukturālo vienādojumu metodi – nelegālās politiskās aktivitātes vairāk atbalsta zēni, sociālās aktivitātes meitenes, legālo politisko aktivitāšu atbalstā nav atšķirības starp meitenēm un zēniem. Latviešu skolēni kopumā vairāk atbalsta legālās politiskās aktivitātes salīdzinājumā ar krievu skolēniem, kuri, savukārt, vairāk atbalsta nelegālās politiskās aktivitātes.…
