Par universālo dabas un sabiedrības likumu Hitlers uzskatīja cīņu par eksistenci, kurā uzvar vispiemērotākais. Stiprajiem ir no dabas dotās tiesības valdīt. Par galveno stipro varas apdraudējumu Hitlers uzskatīja to krustošanos ar mazāk piemēroto sugu īpatņiem. Šādu ideju bezierunu attiecināšana uz cilvēku sabiedrību kļuva Hitleram par rasu tīrības politikas pamatojumu: jebkāda āriešu kā augstākās rases sajaukšanās ar zemāko rasu pārstāvjiem neizbēgami mazina āriešu radošo potenciālu. Rasisms kļuva Hitleram par galveno vēstures izpratnes un valsts praktiskās politikas principu: valsts, kas vispārējās rasu deģenerācijas laikmetā par savas politikas stūrakmeni izvēlēsies rasu tīrības saglabāšanu, reiz kļūs par valdošo visā pasaulē.
Par augstāko rasi, patiesiem pasaules kultūras iedibinātājiem Hitlers uzskata āriešus, kas gan, viņaprāt, vairs nav saglabājušies kā vienība un laika gaitā mazinājuši savu potenciālu. Viņš īpaši izceļ nordiskās rases nozīmi, uzsverot, ka tajā vislielākā mērā ir saglabājusies vēlme aizsargāt savu tīrību un spēja pakļaut individuālo “Es” vispārības dzīvei. Hitlers uzskata par mērķi tādas valsts radīšanu, kas aizsargātu rases tīrību un realizētu vācu tautas vitālās intereses.
Kā principiālo pretstatu āriešiem Hitlers min ebrejus. Nevienā citā rasē nav tik spēcīgi izteikta individuālās pašapliecināšanās tieksme, kas rezultējas kailā egoismā. Viņš nesaskata ebrejos kultūras radīšanas potenciālu un uzskata, ka viņu loma vienmēr ir bijusi parazitēšana uz citu tautu rēķina. Par ebreju raksturīgām iezīmēm Hitlers uzskata melus un izlikšanos. Ebreju mērķis, viņaprāt, ir pasaules ekonomiskā un politiskā pakļaušana.
Valsts iekšējā uzbūvē, pēc Hitlera domām, nav vietas demokrātijai. Spēcīgāko un piemērotāko valdīšanai visvairāk atbilst aristokrātiskais fīrerisma princips, kad valda nevis vairākums, bet personība. Valsts politikā ir pilnīgi jāpārvar šķiru cīņa, tās vietā liekot korporatīvo valsts uzbūvi.
Rasu tīrības un vācu tautas īpašas misijas idejas paredzēja, pēc Hitlera domām, īpašu audzināšanas, propagandas un rases kopšanas programmu.
Nacisma ārpolitiskie mērķi ir saistīti ar dzīves telpas nodrošināšanu āriešiem, kas nozīmē atklāto militārismu un ekspansionismu.
…
