Februāra revolūcijas Krievijā, neatkarības cīņas, pilsoņu karš, juku laiki

Strazdumužā pie Rīgas tika noslēgts pamiers, saskaņā ar kuru, dzlzsdivīzijai bija jāatstāj Latvija. , bet landesfēram kopā ar latviešu un igauņu nacionālajām daļām jāizveido fronte pret Sarkano armiju. A. Niedras valdība tika atcelta. Rīgā atgriezās K.U. valdība, vienotā Latvijas Republikas armijā apvienojās D-latv. un Z-latv. Brigādes. Šķita, ka neatkarība jau pamatos ir izcīnīta.
Taču Golca komandētie spēki nesteidzās pamest Latviju. Kurzemē uzradās Krievijas armijas bijušais virsnieks Pāvels Bermonts-Avalovs, kuri kopā nolēma pārveidot dzelzsdivīziju par Rietumkrievijas armiju, kuras formālais vadītājs bija Bermunts-Avalovs.
1919.g. oktobrī Bermonta armija pārņēma savā kontrolē lielāko Kurzemes daļu. Viņi pieprasīja, lai L.R. Pgaidu valdība izlaiž viņus cauri Rīgai, lai tie varētu doties cīņa pret Sarkano armiju. Latvijas valdība atteicās to darīt, tāpēc sākās kauja. Latvijas armijas galvenie spēki cīnījās austrumos pret Sarkano armiju, tāpēc sākotnēji tā nespēja apturēt bermontiešus un viņi ieņēma Pārdaugavu, likās, ak ieņems visu Rīgu. K.U. evakuējās uz Cēsīm.
1919.g. 11. Novembrī Latvijas armijas vienības ar britu kara flotes atbalstu uzsāka operāciju Pārdaugavas atbrīvošana. Viņi tika sakauti un līdz gada beigām padzīti no Latvijas.
Līdz 1920.g. janvāra beigām karadarbība norisinājās Latgalē, kur pret Sarkano armiju cīnījās Latvijas un Polijas nacionālās armijas.
1.februārī starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju tika noslēgts pamiers. Tā bija de facto izveidojusies Latvijas valsts kurai tagad bija jāiegūst starptautiskā atzīšana de jure.
…