Livonijas tiesu sistēma tika veidota atbilstoši iedzīvotāju iedalījumam kārtās. Latvijas teritorijā pēc Livonijas izveidošanās tāpat kā citur Rietumeiropā iedzīvotāji tika iedalīti 4 kārtās: 1.kārta – muižnieki; 2.kārta – garīdznieki; 3.kārta – pilsētnieki; 4.kārta – zemnieki. Kārtu iedalījums bija arī tiesību sistēmas un tiesas spriešanas pamatā.
Muižnieku kārtas tiesu iestādes – pie tām piederēja: a)Vācijas valsts kamertiesa, kura bija augstākā tiesa Vācijā. Galvenokārt tā tiesāja pēc romiešu tiesībām. Par cik Livonijas feodālā valsts skaitījās Vācijas sastāvdaļā, tad Livonijas vācu muižniekiem arī bija iespēja tiesāties Vācijas valsts augstākajā tiesā. Vairāku Livonijas tiesu spriedumi tika pārsūdzēti šajā Vācijas valsts augstākajā tiesā. Livonijas dižciltīgie prāvnieki Vācijas valsts kamertiesā parasti piedalījās personiski, bet bija gadījumi kad sūtīja savus advokātus.
b)Landtāga tiesa, kura notika visas Livonijas privileģēto kārtu kopējā sanāksmē, kas pieņēma likumdošanas aktus, koriģēja nodokļu sistēmu, lēma par zemes aizsardzību, karu vai mieru, starptautiskiem līgumiem u.c.
c)Mantāgu tiesa bija kā atsevišķu Livonijas novada leņu vīru sanāksmes, kurās ne tikai lēma svarīgus saimnieciskus un politiskus jautājumus, bet arī izsprieda vasaļu strīdus un pārkāpumus civillietās un krimināllietās.
Kanoniskās tiesas – kuras darbojās kristīgajā pasaulē pēc vienotiem principiem, tāpēc nekā īpaša pie kanoniskās tiesas īpatnībām Livonijā nav atzīmēts.
Pilsētnieku tiesu iestādes – pie tām piederēja: a)Pilsētas rātes tiesa, kura Livonijas feodālajās pilsētās darbojās saskaņā ar Hanzas pilsētu statūtiem, kuri rātei piešķīra pārvaldes tiesības un arī varu.
…
