Filosofija

Izziņas cikls: zinātniskā problēma – hipotēze – teorija.

Cilvēka izzinošā attieksme pret apkārtējo pasauli rodas kopā ar cilvēka apziņu, domāšanu un attīstās kopā ar cilvēka evolūciju. Viens no izziņas procesa izziņas formām (ikdienišķā, zinātniskā, ārpuszinātniskā) ir zinātniskā izziņa. Tā ir mērķtiecīga darbība jauno zināšanu producēšanai cilvēcei, izmantojot specifiskas izziņas formas: zinātnisko problēmu, hipotēzi, teoriju ar mērķi aprakstīt, izskaidrot un paredzēt realitātes objektu un cilvēku darbības.
Viens no mūsdienu XX gadsimta filozofiem Karls Raimonds Popers (1902.-1994.) ir pazīstams it īpaši ar saviem darbiem zinātnes teorijā. Pēc Popera domām Visas zināšanas ir pieņēmumi, visas teorijas – hipotēzes. Izziņa vienmēr iziet no kāda pieņēmuma, katra pieredze ir teorija. Patiesu teoriju nav iespējams sasniegt, taču teorijas var kļūt arvien ticamākas. Pēc Popera atziņas izziņas iegūšana notiek pēc sekojošas shēmas:
problēma, kas tiek izskaidrota ar kādu pagaidu teoriju, tad tā tiek pakļauta kļūdu novēršanas pārbaudei eksperimenta vai diskusijas ceļā, rezultātā izvirzoties nākamai problēmai.…