Vecā filozofijas definīcija, autors ir Pitagors:
filozofija ir gudrības mīlestība. Gudrība ir veseluma harmoniju ( kosmosa harmonija, problēmas, vienotība). Kosmoss grieķu valodā nozīmē pasaule. Pitagors pārvaldīja matemātikas, mūzikas un kosmosa gudrība.
Filozofija ir māksla MIRT. Autors Sokrāts.
Viņa domas , dzīve un nāve ir vienots process. Kas piedzima tam arī jāmirst. Dzīve ir ilgstoša nāve. Cilvēkam jāsaprot ka starp dzīvi un nāvi nav atšķirības. Dzīve bez nāves nav, nāve bez dzīves nav.
Daudz cilvēki baidās no nāves, no tās nevajag baidīties.
Kristietībā cilvēku sagatavo nāvei, aiziešanai no šīs pasaules.
Vecie cilvēki nebaidās no nāves, viņi ir piekusuši no dzīves, viņi ir gatavi mirt. Pazūd interes par dzīvi. Zaudējis gribas spēku un tad aiziet no nāves.
Nāve ir nosacīta lieta. Šī doma ir jāpieņem. Nāve kā tādas nav. Tā ir tikai tāda plūsma. Parādās , mainās un pazūd, rodas jaunas, mēs esam mūžīgi šajā pasaulē. Mēs zaudējam formu, būtību mēs nezaudējam. Filozofija šo saprast. Daudzi to nevar pieņemt, tāpēc mums ir tas jāmācās un jāpierod un jāsaprot.
Definīcija vēl. Filozofija ir cilvēka augstprātības izpausme. To pamatojot. Daudz ko cilvēks prot, spēj un var, bet to var arī dzīvnieki. Viena darbība atšķir cilvēku no dzīvnieka – abstraktā domāšana. Tieksme vienam otra priekšā lepoties, izcelties. To viņam patīk lepoties cilvēku priekša, dieva priekšā, dabas priekšā, dzīvnieku priekšā.
Cilvēks sāk filozofēt apmēram ap 30 gadiem.
Līdz 25 gadiem cilvēks attīstās bioloģiski.
Attīstās līdz 24, 25 gadiem un tad sākas izmaiņas.
Meklējam jau pēc tam dzīves motivāciju – filozofējam. Meklējam dzīves filozofiju!
Galvas potenciāls ir ļoti liels.…
Filozofijas rašanās priekšnosacījumi un cēloņi. Filozofija un mitoloģija. Filozofija un reliģija. Filozofija un māksla. Filozofija un zinātne. Sengrieķu filozofijas īpatnības. Heraklīka mācība par dialektiku un lobosu. Sokrāta jaunā filozofija. Platona mācība par ideja. Platona mācība par izziņu. Kristīgas kultūras veidošanas priekšnosacījumi un cēloņi. Ticības un prāta mijiedarbība viduslaikos, sholastikas un patristikas posmos. Kosmoloģiskā un teoloģiskā ainas viduslaikos. Viduslaika kultūras sašķelšanās cēloņi. Renesanses kultūras. Brīvības īstenošana. Renesanses kultūras jaunie elementi. Galvenās filozofiskās līnijas renesansē – humānisms, dabas zinātniskā līnijas, platonisms. Modernisma dzīves jēgas veidošana. Jauno laiku filozofijas problēmas. EMPĪRISMA UN racionālismu līnijas jaunajos laikos. Mācība par šķēršļiem mācību izziņas procesā- frencis bekons. Subjektīvā empīrisma līnija – džorģa bērklijs. Dēvida Hjūms mācība par cēlonību pasaulē. Imuna Kanta mācība par izziņu. Kanta mācība kategorisko imperatīvu (pavēli). Hēgeļa mācība pa absolūto ideju. Hēgeļa par garu Sorens kirkegars filozofija ( mācība par trim dzīves pakāpieniem) Estētiskā Ētiskā Garīgā Fridriks Niķe filozofija Niķes uzskatiu par reliģiju. Niķes uzskati par super cilvēku. 20 gs. virzieni filozofijā racionālisms un iracionāļisms racionālisms- pozitīvisms un tā pārskats.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!I.Kanta filosofija
Конспект для университета2
-
Filosofija
Конспект для университета10
-
Mācību stunda filosofijā 12.klasei
Конспект для университета1
-
Izglītības filosofija
Конспект для университета14
-
Hēgeļa tiesību filosofija
Конспект для университета7