1. Metafizika: Vaitheds
“Individuālie, reālie pagātnes fakti veido pamatu mūsu šodienas konkrētai pieredzei”.
Pagātnes ietekme uz nākotni. Pagātne ir realitāte, kura nav izmantota kādā konkrētā laika brīdī un vietā. Un neizmantotās idejas, notikumi rada plaisu nākotnē, jo pastāv iespēja, ka viena likumsakarīga ideja noved pie citas likumsakarības. Ja pati ideja, kas rodas, jau ir process, tad, lai veicinātu kādu procesa attīstība (virzīšanos) ir nepieciešams šo ideju, procesu aktivizēt, laut tai kustēties. Tātad, ir jāapzina kāds ir idejas mērķis, tā nozīme un kādā gultnē to vajadzētu ievirzīt; vai līdzīgs nav jau piedzīvots citā procesā, t.i. pagātnē (vēsturē). Ideja var atkārtoties, pat neskatoties uz to, ka vēstures procesā tas jau ir bijis realizēts, piemēram, jauna ideja jauns mērķis jauna realizācija (process) jauns rezultāts jauna (sen aizmirsta) pagātne.
Katra esamība – gan īstenībā pastāvošā, gan tikai iespējamā – var būt tikai atsevišķu lietu esamība. Galvenais – īstenība un iespējamība. Katra lieta ir “matērijas” un “formas” savienojums. Matērija ir iespējamība, firma ir īstenība. Matērija nevar pastāvēt šķirti no formas, taču forma var pastāvēt škirti no matērijas. Tātad, nekas materiāls nevar pastāvēt neatkarīgi no augstākās formas jeb Dieva, un, ka Dievs ir tīri garīga būtne.
Esamība stāv pāri būtībai, attiecas pret to kā īstenība pret iespējamību. Tātad, katrai parādībai ir savs cēlonis, un virzoties uz augšu pa cēloņu kāpnēm, nonākam pie domas, ka nepieciešami jābūt Dievam – visu reālo parādību un procesu augstākajam cēlonim.
2. Morāles filozofija: Akvīnas Toms
Pasaulē valda nebeidzama gaismas un tumsas, labā un ļaunā cīņa. Cilvēks ir tumsas – matērijas radījums, kas sevī glabā gaismas staru – dvēseli. Pasaules izziņas pamatā jābūt dabas izpētei un eksperimentam.…
