Kāda ir sociālās realitātes izziņas metožu un principu īpatnība? Kāda ir atšķirība starp izziņu un izskaidrojumu sociālos pētījumos?
Zinātne ir tāda cilvēciskās darbības sfēra, kuras rezultātā cilvēks gūst jaunas zināšanas par īstenību, tās parādību likumsakarībām. Zinātne ir īpašs realitātes izziņas veids. Zinātniskā realitātes izzināšana raksturojas ar zinātnisko metožu izmantošanu, kas dod objektīvu informāciju. Zinātniskās metodes dod iespēju izzināt realitāti tādu, kāda tā ir, neatkarīgi no mūsu viedokļa par to. Zinātniskā pieeja realitātes izzināšanai raksturojas ar vairākām īpatnībām jeb principiem. Pirmie zinātniskie principi bija formulēti apmēram 19.gs. vidū un balstījās uz Dekarta-Ņutona paradigmu (“Paradigma” – “etalons”, zinātniskās darbības kanoni, priekšraksti, galvenie postulāti par to, kā izpaužas zinātnes darbība).
Dialektika un metafizika kā galvenās filozofijas metodes. Dialektika (no grieķu valodas dialektika) nozīmē sarunu mākslu, argumentāciju. Mūsdienu izpratnē dialektika ir teorija un realitātes izziņas metode, pasaules vienotības doktrīna un dabas, sabiedrības un domas attīstības universālie likumi. Zinātniskais dialektiskais pasaules uzskats veidojās ilgstošās filozofijas attīstības laikā. Dialektikas elementi tika ietverti seno Austrumu, Indijas, Ķīnas, Grieķijas, Romas filozofu mācībās. Mūsdienās var izdalīt tās trīs vēsturiskās formas - senču spontāno dialektiku, vācu klasiskās filozofijas ideālistisko dialektiku un modernitātes materiālisma dialektiku.
…
